Nesen viesojoties mūsu portfeļa kompānijas, vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia" rīkotajā Ilgtspējas pēcpusdienā, secināju, ka Latvijas uzņēmēju izpratnē gan par ESG (Environment, Social, Governance), gan par ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasībām atspoguļot šajā jomā sasniegto vēl ir vieta uzlabojumiem. Tas nav liels pārsteigums – pārmaiņas kultūrā prasa laiku, tomēr ESG jau šodien ir jāuztver kā biznesa attīstības ilgtermiņa perspektīva, un uzņēmumiem ir jāuzdrīkstas gudri investēt ilgtspējīgā attīstībā.
Kaut arī “Eco Baltia” ir labs ilgtspējīga biznesa piemērs, kas atrodas galvas tiesu priekšā daudziem citiem, kopumā uzņēmējiem trūkst izpratnes par ESG nevis kā miglainu burtu kopumu, kas piedāvā neskaidras iespējas, bet gan kā reālu rīku biznesa izaugsmes potenciālam. E ir ne tikai uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi optimizēšana, bet arī ceļvedis ilgtspējīgākiem un resursu ziņā efektīvākiem uzņēmējdarbības veidiem. Pretkorupcijas pasākumi un spēcīga pārvaldības sistēma ir burts G, bet tā ir arī atslēga uz ētiska biznesa praksēm. Darbinieku dažādība, dzimumu līdztiesība, patīkama darba vide ir ne tikai burts S, bet arī laimīgāki un līdz ar to produktīvāki darbinieki, kas nozīmē efektīvāku uzņēmuma darbību. ESG vērtība noteikti neslēpjas burtos un atskaitēs, bet gan reālā ieguvumā biznesam. Diemžēl daudzi uzņēmēji neizprot ESG principu potenciāli pozitīvo ietekmi uz savu darbību un konkurētspēju, kaut arī, manuprāt, galvenais šķērslis ir tikai bailes no nezināmā. Nepalīdz arī ačgārnā pieeja, ESG ziņošanu uzsverot kā obligātu prasību, nevis kā integrētu labāko praksi un pamudinājumu gūt papildu labumu biznesam.
Viens no spēcīgākajiem motivatoriem varētu būt fakts, ka uzņēmumu ilgtspējas paradumus vērtē ne tikai bankas, bet arī investori, klienti un pašu uzņēmumu darbinieki. Pat ja mazākiem uzņēmumiem prasība ziņot par ESG rezultātiem pagaidām nav obligāta, arī nelielam biznesam ir vajadzīgs finansējums. Tas ir tikai laika jautājums, kad uzņēmumiem bez ilgtspējas stratēģijas iegūt finansējumu izrādīsies grūtāk un dārgāk nekā tiem, kuri jau virzās uz ESG mērķiem. Investoriem ilgtspējas faktors kļūst arvien svarīgāks, ieguldot savu kapitālu un cenšoties nodrošināt, lai finanšu mērķu sasniegšanu atbalstītu jūtams ESG progress. Institucionālie investori, piemēram, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, atbalsta vadības komandas ilgtspējības mērķu identificēšanā un sasniegšanā un ESG principu iekļaušanā uzņēmumu DNS.
Vairāki pētījumi rāda, ka tie uzņēmumi, kas ievēro ESG prasības, ir ne tikai produktīvāki, bet arī vērtīgāki biržā – ESG mērķu īstenošana var palielināt uzņēmuma EBITDA pat pusotru reizi. Pētījumi rāda, ka absolūtajam vairākumam patērētāju rūp ilgtspēja, un viņi ir gatavi maksāt vairāk par ilgtspējīgu uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem.
Diemžēl šobrīd uzņēmējdarbībā visos līmeņos trūkst izpratnes par Eiropas ESG regulējumu. Regulas darbības joma un interpretācijas atšķiras. Aktuāli jautājumi ir, piemēram, datu kopas, datu kvalitāte un pieejamība. Vai tas, ko apkopotie dati patiešām atspoguļo, pareizi parāda patieso situāciju? Kā šie dati tiek savākti? Vai uzņēmumi ievēro starptautiskās vadlīnijas vai pašu veidotu metodiku? Jebkuras lielas kultūras izmaiņas prasa laiku, un ESG ieviešana ir milzīgas lielas pārmaiņas biznesa kultūrā, taču ESG principu neievērošana pakāpeniski kļūs tikpat nepieņemama kā braukšana dzērumā.
Pastāv mīts, ka ESG nozīmē lielas izmaksas, tomēr ilgtspējas mērķu īstenošana ir viens no veidiem, kā radīt pievienoto vērtību. Efektīvāks enerģijas patēriņš samazina izmaksas. Motivēti darbinieki kļūst produktīvāki. Augsti vadības standarti sagatavo augsni nākotnes izaugsmei. Tas viss ved uz lielāku finansiālu labklājību. Tomēr viena risinājuma, kas derētu visiem, nav: katrs bizness var atrast savu ceļu uz optimālu rezultātu.
Atgriežoties pie ziņojumiem par ESG rezultātiem, – tas palīdz mūžam aizņemtajiem uzņēmumu vadītājiem pakāpties soli atpakaļ un iegūt perspektīvu, kas ļauj novērtēt sava uzņēmuma veikumu, apzināt riskus un izveidot plānu, kā uzlabot darbību caur ilgtspējas prizmu. Tas ir risku vadības rīks. Šobrīd daudzi Lietuvas un Latvijas uzņēmumi vēl nav izstrādājuši savu ESG stratēģiju. Taču ir vērts aplūkot ilgtermiņa perspektīvu un izveidot stratēģijas, kas mudina censties būt labākam nekā vakar un izmantot tās kā instrumentu, kas palīdz veidot veselīgāku tirgu, attīstīt ekonomiku, padarīt uzņēmējdarbību ienesīgāku un rezultātā vērtīgāku, vienlaikus paveicot kaut ko labu, piesaistīt labākos talantus, uzlabot darbinieku morāli un rezonēt ar investoriem. Runa nav par papildu administratīvo slogu vai zaudējumus nesošiem pūliņiem. Tas nozīmē uzlabot savu veiktspēju ilgtspējīgā veidā un veiksmīgu navigāciju starp visu ieinteresēto pušu interesēm. Dienas, kad uzņēmumi bija izolēti peļņas guvēji, ir pagātnē. Sabiedrības, valdību, investoru un citu ieinteresēto pušu stimuls tikai palielināsies.
Deimante Korsakaite
“INVL Baltic Sea Growth Fund” vadošā partnere
“INVL Baltic Sea Growth Fund"
