Jūs esat saņēmuši sapņu darba piedāvājumu, pietuvinājušies biznesa idejas īstenošanai, nolēmuši nopietni nodarboties ar sportu vai gatavojāties slēgt līgumu ar lielu klientu, un pēkšņi nokavējat svarīgu termiņu, pārtraucat atbildēt uz zvaniem vai pieļaujat kļūdas, no kurām varēja izvairīties. Izklausās pazīstami? Kas tas ir un kā to pārvarēt stāsta sertificēts līderu koučs, biznesa konsultante un starptautiskā personīga zīmola stratēģe Ļubova Šafro.
Ja jūs kādreiz esat bijuši uz liela sasnieguma robežas un pēc tam kaut ko darījuši, lai to sagrautu, jūs neesat vientuļi. Neapzināta sevis un savu mērķu bloķēšana vai pašsabotāža ir daudz izplatītāka, nekā varētu šķist. Saskaņā ar vairāku nesen veiktu amerikāņu pētījumu rezultātiem, 38-45% respondentu pastāvīgi izjūt stresu, trauksmi, bailes un sabiedrības spiedienu, kas traucē viņu ceļā uz panākumiem un labklājību.
Kas ir pašsabotāža?
Pašsabotāža apdraud ne tikai jūsu karjeru un finanses, bet arī jūsu personigo dzīvi, kā arī fizisko un garīgo veselību. Tas izpaužas kā destruktīva uzvedība: prokrastinācija, vainas izjūta, pārēšanās, pašizolācija, izmisums un iemācīta bezpalīdzība, un tās patiesais cēlonis ir psiholoģiskā pretestība. Šis ir fiksētu uzvedības modeļu kopums, kas palīdz mums izvairīties no negatīvas pieredzes – tās, kura saistīta ar mērķa sasniegšanu.
Kā mērķu sasniegšana var būt saistīta ar kaut ko negatīvu? Faktiski, jebkurš mērķis sastāv no daudziem riskiem un bailēm, savukārt, to nesasniegšana atbalsta sekundārus ieguvumus.
Piemēram, tas var jūs atgriezt bērnībā, kad vecāki sodīja par izteikšanos un vēlmi apgūt jaunas zināšanās, un jūs neesat pieraduši uzņemties iniciatīvu, tāpēc neapzināti baidāties tikt “sodīts” par panākumiem. Vai arī var vēlēties, bet baidīties iegūt lielu klientu, jo tad būs vairāk jāstrādā, kas nozīmē mazāk brīvā laika.
Kāpēc pašsabotāža ir bīstamā?
Pašsabotāžai ir tendence no vienas dzīves jomas iekļūt visās citās, kas gandrīz nemanāmi kļūst par normu: iespēju liegšana, atkarību un slikto ieradumu veidošanās, veselības pasliktināšanās, finanšu zaudējumi, problēmas attiecībās. Citiem vārdiem sakot, jūs pierodat, ka nesasniedzat savus mērķus.
Pašsabotāža ir kā pretsāpju līdzeklis psihikai, kas sniedz īslaicīgu atvieglojumu, bet neatrisina iekšējo problēmu un līdz ar to uzkrāto spriedzi no apspiestām emocijām.
Kā tikt galā pašam?
Darbs ar “hroniskas” pašsabotāžas fenomenu nav viegls, jo ir jāiedziļinās sevī, jāpārprogrammē domāšana un pēc tam jāiemācās reālajā dzīvē izmantot jaunus scenārijus. Šo procesu ievērojami paātrināt palīdzēs sertificēts koučs vai psihoterapeits, taču ir arī patstāvīgai lietošanai piemērotas metodes.
1. Destruktīvu uzskatu aizstāšana
Kad esat maksimāli tuvu panākumiem, jūs uztraucaties par to, kas notiks tālāk. Jūsu galvā griežas sliktākie scenāriji, un ar tiem ir saistīts viltvarža sindroms un perfekcionisms. Tiek iedarbināta arī psiholoģiskā aizsardzība - uzskati, kas kādreiz tika iegūti vai uzspiesti no malas: “es neesmu tā cienīgs”, “netikšu galā”, “bail zaudēt draugus”, “viss, ko es sasniegšu, tiks atņems”, “nevaru būt veiksmīgāks par saviem radiniekiem”, “mani sasniegumi nevienu neinteresē”.
Neatmetiet tos malā, bet ievediet tos apzinātajā daļā, uzdodot sev jautājumus. Piemēram, kas noveda pie šādiem secinājumiem, kā risināju līdzīgas situācijas, kā varu sevi pasargāt no riskiem, kā es mainīšos pēc mērķa sasniegšanas. Vēl viena vērtīga doma, kas palīdz koncentrēties uz darbībām, kad pēkšņi vēlaties visu atmest: "es to negribu, bet es to varu izdarīt."
2. Apzināta izvēle
Kad esat sasniedzis virsotni, palielinās kārdinājums iedragāt savus panākumus, piemēram, atteicot citiem. Tagad daudzi psihologi iesaka uzstāt uz personīgām robežām, sakot “nē” ar vai bez iemesla. Ja kāds vai kaut kas jūs iedvesmo un jūs tam ticat, dodiet tam iespēju un sev dodiet iespēju attīstīties.
Izvirziet sevi paaugstinājumam, lūdziet pieredzējušāku kolēģi kļūt par jūsu mentoru, piekrītiet domubiedru atbalstam un biznesa partneru piedāvājumiem. Tas viss kalpos kā jūsu motivācija un arī dos spēku virzīties uz priekšu.
3. Izaugsmes domāšana
Angļu valodā ir tāds grūti tulkojams jēdziens kā “izaugsmes domāšana” jeb “growth mindset”. Tas palīdz novirzīt uzmanību no fiksētiem uzskatiem.
Piemēram, cilvēkiem ar fiksētu priekšstatu par panākumiem var būt aizpriedums, ka rezultātus rada iedzimts talants, nevis smags darbs, pašattīstība un mērķtiecība. Viņu izpratnē tas nozīmē, ka ja nav talanta, tad nav jēgas strādāt. Parasti šāda domāšana ievelk cilvēku bezdarbības bezdibenī, padarot viņu aizkaitināmu un nemierīgu.
Jūs varat strādāt pie savas domāšanas. Tādējādi saskaņā ar neseno Toronto universitātes pētījumu, “izaugsmes domāšanas” trenēšana sniedz jums plašāku priekšstatu par sevi, jūsu prasmēm un spējām, kas arī stiprina jūsu pārliecību un tieksmi pēc sasniegumiem.
4. Nevēlamas saites
Pašsabotāža bieži izraisa bezspēcību, apātiju vai autoagresiju. Mēģiniet izsekot, kas notika pirms šī stāvokļa. Apziņas virspusē vēloties, bet iekšā baidoties no panākumiem, mēs neapzināti iztukšojam savu enerģiju, lai neļautu sev spert nākamos soļus.
Lai iztukšotu enerģiju, jūsu zemapziņa var izvēlēties komunikāciju ar toksisku draugu, sociālo tīklu pārlukošānu, nenormētu miegu, pārmērīgu sporta slodzi, alkohola un vielu lietošānu, pārēšanos vai varbūt visu pēc kārtas. Šāda “bēgšana” situāciju tikai pasliktina, jo pēc īslaicīga pārtraukuma vainas un kauna sajūta pārņem ar jaunu sparu, kas nomāc darbībai nepieciešamo enerģiju un atkal iedzen jūs apburtā lokā.
5. Pašizteiksme
Mūsdienās to arvien biežāk sauc par pašizteiksmi, kad jūs gūstat panākumus ar pārliecinošu komunikāciju un sava viedokļa aizstāvēšanu. Sarunās aizstājiet vārdus "es domāju" un "varbūt" ar skaidru argumentāciju jūsu nostājai vai idejai. Kad saņemat komplimentu, pieņemiet to ar pateicību, neignorējot savas pūles. Tas ne tikai palielinās jūsu oponēntu uzticību jums, bet arī sniegs jums iekšēju stabilitātes sajūtu.
6. Konstruktīvā sadarbība
Jūs bloķējat savus panākumus, ja nododaties hiperkontrolei un izvairībai. Tā vietā koncentrējieties uz atbilstoša līmeņa kontroli, pamatojoties uz jūsu atbildību.
Pamēģiniet mērķtiecīgi veidot attiecības un izveidot tīklus pat tad, kad neesat pārliecināts vai esat noraizējies. Tas palīdz saglabāt līdzsvaru starp ārējo un iekšējo, domāt “ārpus kastes”, uzturēt spēcīgas attiecības un uzticību pasaulei.
7. Paškontrole
Panākumu atslēga ir arī izaicinošu, bet reālu mērķu noteikšana. Ja jūs uzstādīsiet latiņu pārāk augstu vai pārāk zemu, demotivācija iestāsies ātrāk, nekā jūs varat iedomāties.
Adekvāti novērtējiet savas iespējas un vēlmes ar termiņiem un rakstisku plānu. Kāpēc ir svarīgi ievērot šo konkrēto laika posmu? Kāds ir nākamais solis? Kas mainīsies manā dzīvē, kad es sasniegšu savu mērķi?
Virzoties uz priekšu, pārbaudiet sevi, lai redzētu, vai esat tur, kur vēlaties būt, taču izvairieties no negatīvām sarunām ar sevi. Noteikti atgādiniet sev visu, ko jau esat sasniedzis, kas jums padodas un kāds ir jūsu globālais mērķis, lai tad, kad būsiet gatavs padoties, jūs atkal piepildītos ar enerģiju, turpinot ceļu.
Atcerieties, ka pašsabotāža ir psihikas aizsardzības mehānisms, kas veidojas no bailēm, bet jūsu spēkos to mainīt. Ir svarīgi uzraudzīt savas domas un nodomus, koncentrējoties uz savu patieso mērķi. Uzņemieties atbildību un jau laikus padomājiet, ko jūs darīsiet, ja jums neizdosies, kā arī kas palīdzēs apbalvot sevi par rezultāta sasniegšanu. Ja jūtat, ka nemitīgi palēninat ātrumu un šaubāties, atrodiet kvalitatīvu atbalstu un esiet maigāki pret sevi.
ShafroX Agency
