Zemkopības ministrs Didzis Šmits rosina ES finansējumu novirzīt mazo HESu slēgšanai, lai uz Latvijas upēm atbrīvotu ceļu zivīm. Par to Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības ministrs runā Nemelo.lv detektīvfilmā "Priežu galotnes", kas pieejama Nemelo.lv mājaslapā
Uz piebildi, ka par kompensāciju mazo HESu slēgšananai varētu ļoti priecāties, piemēram, Aigars Kalvītis, kura sieva ir patiesā labuma guvēja Cirišu HES, ministrs atbild šādi: “Nu, nē nu, jā. Bet mums ir tūkstoš šķēršļu uz upēm, tātad 1000 trombu dažādu. Mēs brīnamies, ka jūrā zivju daudzveidība pazūd, bet, ja nav nārsta vietas upēs, viņa nevar veidoties.”
Ministrs arī uzskata, ka Latvijā būtu jānosaka pienākums valsts un pašvaldību iestādēm jauno būvju celtniecībā izmantot koku, jo arī nocirsts koks palīdz absorbēt oglekļa emisijas, tātad būvēt ēkas no koka ir zaļi.
“Ļoti daudz piemēru ir veiksmīgi – Salaspilī un citur, kur to darām, Ogrē, jā. Un, kā mēs tagad lepojamies ar jūgenstilu tūristiem rādot, tā mums nākotnē būtu jālepojas ar koka arhitektūru. Mēs pa logu redzam Pārdaugavu, viņa vēsturiski ir bijusi koka arhitektūra. Lūk, sākam ar to, ka mēs Pārdaugavā visu atjaunojamu, būvējam no jauna, no Latvijā pieejama koka,” saka ministrs.
Filma “Priežu galotnes” atklāj, ka pēdējo 50 gadu laikā mūsu valstī mežu īpatsvars ir stabili audzis un Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Meži klāj 53% mūsu teritorijas. Tomēr Eiropas Komisija, izstrādājot Zaļā kursa priekšlikumu, vadījusies pēc ziņojumiem, kas Latvijā saskatīja dabas nedaudzveidību.
Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzskata, ka vainojama zaļo organizāciju vēlme apgūt Eiropas naudu, lai saražotu pēc iespējas vairāk šaušalīgu vides ziņojumu, radījusi sagrozīto ziņu apburto apli.
“Lēmumu pieņēmēji ir ļoti daudzi, kā mēs zinām, Eiropā ir… tas nav nekas slikts, vienkārši fakta konstatācija, viņi ir pilsētnieki. Mums arī aug paaudze, kuriem šķiet, ka visiem vajag dzīvot zaļi, izmantot koku un tā tālāk, bet to koku no meža nedrīkst ņemt ārā,” saka Liopa.
Bažas par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību pauž arī uzņēmumā Latvijas valsts meži, kas pārvalda 25% mūsu valsts teritorijas. Uzņēmumā ar pilnu pārliecību uzskata, ka mežos dabas daudzveidība tiek nodrošināta, turklāt uzņēmums iedzīvotājiem nodrošina dabas takas un citas daudzveidīgas atpūtas iespējas ārpus pilsētām.
Latvijas valsts meži pērn valsts budžetā ieskaitījuši 200 miljonus eiro. Taču Zaļais kurss paredz strauji samazināt mežizstrādes apjomu visā dalībvalsts teritorijā. Tādēļ paredzams, ka uzņēmuma darbības apjoms saruks, līdz ar to mazināsies arī maksājumi budžetā.
Zemkopības ministrs Šmits uzskata, ka šobrīd ir iespēja Eiroparlamentā pieņemto Zaļā kursa ģenerālo līniju tomēr piemērot Latvijas vajadzībām, jo detaļas, kā Dabas atjaunošanas direktīvu īstenot, izstrādā Eiropas Komisija. Tikai tam ir nepieciešamas nopietnas sarunas ar citām dalībvalstīm.
“Tā galvenā kauja, kas būs jāizkaro Briselē visos iespējamos līmeņos, arī Eiroparlamenta vēlēšanas zināmā mērā būs ar to saistītas, kā šo, kā es viņu saucu, ticību vai reliģiju, samērot ar realitāti. Mēs varētu būt paraugs Vācijai no klimata un zaļā kursa viedokļa. Lai viņi sadzītu mūs šajos parametros, viņiem kādus 30 gadus jājauc nost sava ekonomika,” saka Šmits.
Filma “Priežu galotnes” tapusi sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts meži”
