Ogrēniešu atbalsta grupa briežu dārza saglabāšanai uzsākusi parakstu vākšanu platformā "Mana Balss" par briežu rezervāta saglabāšanu Ogrē. Šobrīd izskan tikai viens "Rīgas meži" scenārijs – mērķtiecīgi šo rezervātu likvidēt, pat divas reizes rīkojot publiskas medību izsoles visa briežu ganāmpulka izšaušanai ar klusinātājiem pie barotavas. Savukārt iedzīvotāji uzskata, ka būtu taisnīgi pret sabiedrību kopumā un dzīvniekiem, par kuriem savulaik "Rīgas Meži" uzņēmās atbildību, ja kapitālsabiedrība, kura pēc būtības ir uzņēmusies rūpes par citu pašvaldību mežiem un to biotopu saglabāšanu un kurai ir labi finanšu rādītāji, kopā ar vietējo sabiedrību un vietējiem un ārvalstu ekspertiem izskatītu arī citus briežu rezervāta attīstības scenārijus un likvidāciju atstātu kā pēdējo "salmiņu".
Negribēšana turpināt rūpēties un publiska kļūdu atzīšana neatbrīvo kapitālsabiedrību no atbildības pret šiem dzīvniekiem un sabiedrību kopumā. Nomainoties vienas kapitālsabiedrības valdei, atbildība nemazinās un arī pēctecība lēmumos. Iniciatīva: https://manabalss.lv/saglabat-briezu-rezervatu-ogre/show tiks iesniegta “Rīgas meži” akcionāram – Rīgas domei.
Atdošana citiem dārziem rada pamatotas bažas par nonākšanu “desās”
“Rīgas Meži” šobrīd mērķtiecīgi cenšas atrast citas mājas šiem staltbriežiem, tikai vairs nerīkojot publiskas izsoles, kas nozīmē necaurspīdīgumu šajā procesā.
Šobrīd, konsultējoties ar privātu briežu dārzu īpašniekiem un arī dzīvnieku un vides aizstāvju organizācijām Latvijā un citviet pasaulē, ir skaidrs, ka staltbriežu pārvietošana uz citiem briežu dārziem visticamāk nozīmēs to nonākšanu “desās”, jo kurš gan vēlēsies šajos privātajam biznesam grūtajos laikos altruistiski uzturēt savvaļas briežus, ko nevēlējās uzturēt pašvaldības kapitālsabiedrība ar lielu apgrozījumu un peļņu! Turklāt jāņem vērā, ka jau divas publiskas izsoles tika rīkotas staltbriežu ganāmpulka izpārdošanai, bet neviens nepieteicās, kā vienu no iemesliem minot, ka šie brieži nav radināti pie cilvēkiem un ir ar savvaļas dzīvnieku likumiem, ko grūti integrēt privātu briežu dārzu ganāmpulkos.
Vienīgais gadījums, kad varētu piekrist šai pārvietošanai uz citiem dārziem, būtu “mūža māju” garantēšana šiem dzīvniekiem no jaunā saimnieka puses, kam sekot līdzi varētu arī Ogres iedzīvotāji. “Rīgas Meži” ir kapitālsabiedrība, kura postulē “godprātīgu un atbildīgu pārvaldību” - ņemot vērā to, būtu tikai godīgi pret šiem dzīvniekiem, ka tā parūpētos, ka staltbriežiem citviet būtu tikpat labi kā Ogres rezervātā. Nav pieļaujama dzīvnieku atdošana uz jebkādiem nosacījumiem, lai tikai no tiem atbrīvotos. Turklāt uzstājam, ka šo vietu precīzāk pēc izskata un pielietojuma apzīmēt par briežu rezervātu, nemaldinot sabiedrību ar terminu “briežu dārzs”, kas jau pēc pielietojuma tiek veidots tūrismam un vairumā gadījumu gaļas pārstrādei.
Intervēti ap 50 dažādiem ekspertiem
Ogrēniešu (un to draugu no visas Latvijas) atbalsta grupa šo mēnesi, kopš izskanēja informācija par briežu likvidāciju ar jebkādām metodēm, ir veikusi ap 50 dažādas intervijas ar Latvijas un ārvalstu ekspertiem, līdzīgiem dzīvnieku dabas parkiem, ārvalstu pašvaldībām, staltbriežu ekspertiem, dzīvnieku un vides aizstāvju organizācijām, medību kolektīviem, privātu briežu dārzu īpašniekiem, kā arī agrākajiem un tagadējiem “Rīgas Meži” darbiniekiem. Šobrīd nav neviena objektīva un racionāla iemesla neizskatīt citus scenārijus briežu rezervāta saglabāšanai.
Svarīgi uzsvērt, ka tas nav “briežu dārzs” – tā ir cilvēkiem nepieejama, unikāliem biotopiem bagāta teritorija, kurā atrodas savvaļas brieži maksimāli sev raksturīgā vidē. Šī teritorija bija nepieejama jau padomju laikos kā militārs objekts, cilvēku neskarts.
Tāpat kritiku neiztur apgalvojumi, ka šajā teritorijā dzīvnieki tiek mocīti un tiem raksturīga tuvradniecība. Runājot ar vairākiem avotiem, briežu sākotnējo ganāmpulku veidojuši staltbrieži no Kurzemes un Vidzemes, nevis kā tiek kultivēts, ka viena ģimene. Interesents fakts no vēstures, ka pie šī briežu dārza jeb rezervāta izveides piedalījies dzīvnieku pētnieks, mežzinātņu doktors, viens no Gaujas nacionālā parka izveidotājiem un tā direktors Gunārs Skriba, kas pirmais atjaunotajā Latvijā izveidoja privātu briežu audzētavu un ir grāmatas “Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana” autors.
Tāpat, diskutējot ar ārvalstu un vietējo dabas parku ekspertiem, kā arī mednieku kolektīviem, visi noliedz, ka tik īsā laikā varētu brieži savairoties vairākos simtos, kur nu vairākos tūkstošos. Dabā ir savi likumi. Dzīvnieki dzimst un mirst. Turklāt šo faktu noliedz arī agrākie darbinieki. Kad briežu bars sasniedzis vairāk nekā 60 īpatņus, tad aptuveni 20 dzīvnieki ir pārvesti uz Tīreļu mežniecību un palaisti savvaļā pie cita staltbriežu bara. Bija plānots šādi kontrolēti arī turpināt darboties. Interesanti, ka šobrīd ar jebkādiem argumentiem un bez pierādījumiem tiek stāstīts, ka dzīvniekus nevar palaist brīvībā.
Esam vērsušies dažādās valsts atbildīgajās institūcijās ar lūgumu apstiprināt, ka šie meža zvēri tikuši mocīti vai notikušas medības – pagaidām šādai informācijai mēs neesam atraduši apstiprinājumu. Turklāt jāuzsver, ka šie 40 īpatņi uzturas 100 ha platībā, ko nekādi nevar nosaukt par šaurību un dzīvnieku mocīšanu.
Latvijā un pasaulē ir labās prakses piemēri šādiem rezervātiem
Brieži mežā ir reti sastopami cilvēku acīm. Tāpat arī šajā rezervātā. Vēlamies aicināt kapitālsabiedrību izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā. Izcili piemēri ir tiešsaistes kameras ar zivju ērgļiem Durbē, balto stārķu ligzdām, melno stārķu projektiem u.tml. Turklāt mūsu rīcībā ir video ar šiem staltbriežiem, kas apstiprina, ka jau šobrīd “Rīgas Meži” ir iespēja nodrošināt tiešraides ar briežu dzīvi. Tādā veidā sabiedrībai, tostarp arī rīdziniekiem būtu iespēja sekot līdzi īpatņu dzīvei, savstarpējām attiecībām un dzīves norisēm dažādos gadalaikos. Šajā gadījumā briežu rezervāts pildītu būtisku lomu sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku dzīvi savvaļā un kalpotu par “dzīvu” materiālu dažādiem skolēnu projektiem, palīgmateriālu pedagogiem izglītības iestādēs.
Pasaulē un tepat Eiropā ir daudzi līdzīgi piemēri. Piemēram, Dublinā pilsētā ir izveidots dabas parks ar briežiem, kas darbojas jau no 18.gs (https://www.phoenixpark.ie/nature-and-biodiversity/). Cilvēki drīkst turp doties, atpūsties, bet nedrīkst barot un traucēt dzīvniekus – tikai novērot no 50 m attāluma. Šī parka speciālisti ir gatavi dalīties ar “Rīgas meži” pieredzē – uzturēšanā, labturībā un cilvēku pieejamībā. Tāpat labi piemēri ir Latvijā – savvaļas zirgu dabas parki Papē un Jelgavā, kur dzīvnieki dzīvo līdzīgos apstākļos.
Briežu rezervātu vēlas pārvēst maksas ekskursijās
Uzņēmums ar ogrēniešiem ir izteicis vēlmi runāt nevis par briežiem un citiem scenārijiem, bet izstāstīt par viņu jauno vides izglītības konceptu skolēniem un, iespējams, sabiedrībai. Šīs ir maksas skolēnu ekskursijas – izcenojumi ir dārgi (https://www.rigasmezi.lv/lv/vides_izglitibas_programma_zala_klase/cenradis/?doc=11907). Turklāt mums nav saprotams, kā šajā teritorijā var izglītot bērnus par atbildību pret dabu un meža dzīvi, likvidējot briežus. Tas būtu tāpat, kā pateikt bērniem – ja apnika kaķītis vai sunītis, vedam uz patversmi. Turklāt “Rīgas meži” šobrīd pārdod arī “Norupes kokzāģētavu”, ko, izcērtot vairākus desmitus hektārus, pirms vairākiem gadiem izveidoja un kas robežojas ar briežu rezervātu.
Arī kritiku neiztur mēģinājums vietējo sabiedrību uzpirkt ar “burkāniem” – žoga noņemšanu. Tajā pusē vairāki Ogres privātmāju un daudzstāvu māju apbūves rajoni robežojas jau ar īstu priežu, egļu mežu un nokļūšana līdz briežu dārzam ir kilometra iešana pa šādu mežu un ap briežu dārzu uz visām pusēm ir simtos ha mežs. Dažu kilometru attālumā atrodas Zilo kalnu komplekss un netālu ir visiem iedzīvotājiem pieejams Mežezers. Tieši šīs teritorijas unikalitāte ir neskartā un nepieejamā daba – žoga nojaukšana to apdraud, bet sabiedrība neko neiegūst.
Jāņem vērā, ka “Rīgas meži” ir vienīgā pilsēta Eiropā, kurā tik lielu īpatsvaru veido citu pašvaldību meži – tās galvenos ienākumus veido aptuveni 57 tūkstošu ha platībā apsaimniekotie meži Pierīgas pašvaldībās, Ogres un Limbažu novadā (Rīgas teritorijā tikai 4,5 tūkstoši ha). Vairāk nekā 70% no “Rīgas meži” ienākumiem veido Pierīgas, tostarp Ogres novada mežu realizācija ar izciršanu un koku pārdošanu pārstrādei. 2022.gada gada pārskata Vadības ziņojums: Uzņēmuma būtiskākie ieņēmumi bija no kokmateriāliem (apaļkoku, zāģmateriālu, blakus produktu pārdošana un transportēšana) - 16,1 milj. EUR jeb 75,5% no kopējiem ieņēmumiem (21,35 milj.eiro, peļņa 2,14 milj.eiro). Kapitālsabiedrības galvenos ienākumus veido Pierīgas pašvaldību teritorijās esošo mežu kailcirtes. Turklāt nav dzirdēts par kailcirtēm Rīgas pilsētas teritorijā. Līdz ar to var droši apgalvot, ka brieži Ogrē ar 40 tūkstošu eiro izmaksām gadā ir jau nopelnījuši savas mūža mājas.
Ogrēniešu atbalsta grupa briežu dārza saglabāšanai ir izveidota pēc tam, kad augusta sākumā publiski izskanēja ziņas par divām “Rīgas meži” izsolēm ar visu briežu nonāvēšanu. Tajā pievienojušies ir ne tikai Ogres novada iedzīvotāji, bet arī no citiem novadiem, tostarp lielu īpatsvaru veido Rīgas iedzīvotāji.
VIDEO AR BRIEŽU DZĪVI REZERVĀTĀ (IEGŪTS NO RĪGAS MEŽI DARBINIEKU PERSONĪGĀ ARHĪVA)
https://failiem.lv/u/vx7m6yyrx
Inese Ozoliņa
