2019. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 076 eiro

Rīga, 02.03.2020
2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 793 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

Darba samaksas mediāna 832 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu (774 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 7,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 8,0 % jeb 724,7 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7 % jeb 5,3 tūkst.

Privātajā sektorā darba samaksa auga straujāk

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.


Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielākais darba samaksas kāpums

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (pieaugums 13,2 %) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujš kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 10,9 %, būvniecībā – 10,3 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 9,8 % un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 9,2 %.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē atalgojuma kāpumu ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita samazinājums, kamēr darba samaksas fonds pieauga. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds auga straujāk par darbinieku skaitu.

Septiņās nozarēs vidējā darba samaksa virs vidējās valstī

2019. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (767 eiro), citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (819 eiro) un izglītībā (866 eiro).

Latgalē vidējā alga par 38 % zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā un Zemgales reģionā – attiecīgi par 8,4 % un 7,9 %. Zemāks pieaugums bija Kurzemē – 7,4 %, Vidzemē un Latgalē – 7,1 % katrā. Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē – 751 eiro, kas ir par 38 % mazāk nekā  Rīgā (1 206 eiro).

4. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 114 eiro

2019. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 114 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,9 %, kas ir zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2019. gada ceturkšņiem. 2019. gada 4. ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija 7,1 % (pārējos ceturkšņos ap 5,0 %).

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,5 %, sabiedriskajā sektorā – par 6,1 %, vispārējās valdības sektorā – par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,8 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, privātajā – 2,7 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,1  %.

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 818 eiro, un salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,5 %. Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,8 %.


Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa”. Dati par darba samaksu 2019. gada 1.–4. ceturksnī un 2019. gadu publicēti datubāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Metodoloģiskā informācija

* 1.–3. ceturkšņa dati precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.JAUNUMU IZLAIDUMS 

Centrālā statistikas pārvalde
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūlijs 2020
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5
6 7 89101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums