Ražošanas uzņēmumi var veicināt konkurētspēju ar muitas nodokļa palīdzību


Sanita Kraņevska
Viens no Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās politikas virzieniem paredz veicināt ES rūpniecības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū. Nereti rūpnieciskās ražošanas izejvielas uzņēmumi ieved no trešajām valstīm, un tām tiek piemērots muitas nodoklis. Lai stiprinātu rūpnieciskās ražošanas jaudu ES, kā arī sekmētu ražotāju spēju konkurēt ar trešo valstu ražotājiem, izmantojams viens no mehānismiem, kas paredz atkāpi no ES tiesību aktos noteiktā. Tā ir muitas nodokļa atcelšana izejvielām, kas tiek ievestas no trešajām valstīm un netiek ražotas nevienā ES uzņēmumā.

Attiecībā uz gadījumiem, kad izejvielas tiek ražotas nepietiekamā vai ļoti ierobežotā apjomā, proti, ES ražošanas apjomi nenodrošina esošo pieprasījumu ES tirgū, tiek piemērotas muitas tarifu kvotas. Tas nozīmē, ka atkarībā no uzņēmuma pieprasītā apjoma tiek noteikts izejvielu ievedamais limits, kam nepiemēro muitas nodokli.

Muitas nodokļa atcelšana vai tarifu kvotu piemērošana ir iedarbīgs instruments, kas dod iespēju uzņēmumiem iegūt izejvielas par zemākām cenām, tādējādi radot iespēju palielināt konkurētspēju attiecībā pret trešo valstu ražotājiem. Tomēr uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot šos nosacījumus, jāņem vērā vairāki noteikumi.

Šādus nosacījumus var izmantot, importējot tikai ražošanas izejvielas vai preču sastāvdaļas. Tas neattiecas uz gatavu preci vai produktu, jo šis mehānisms paredz tieši ražošanas attīstības jaudas palielināšanu. Uzņēmuma plānotajam vai iepriekšējā gadā samaksātajam muitas nodokļa apmēram par konkrētās izejvielas importu jāsasniedz vismaz 15 000 eiro gadā. Ja uzņēmums neieved izejvielas nepieciešamajā apjomā, lai sasniegtu noteikto summu, paredzēts, ka vairāki uzņēmumi var kooperēties un kopīgi pieprasīt konkrēto izejvielu atbrīvojumu no muitas nodokļa vai muitas tarifu kvotas. To var darīt ne tikai Latvijas ietvaros, bet visā ES. Tāpat uzņēmumam nedrīkst būt noslēgts ekskluzīvs tirdzniecības līgums par preces importu.

Latvijā kārtība un nosacījumi par muitas nodokļa atcelšanu vai kvotu piemērošanu ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos “Iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu vai kvotu piemērošanu, kā arī noraidījumu sagatavošanas kārtība”.

Ja uzņēmums izejvielas, ko neražo ES vai ražo nepietiekami, importē no trešajām valstīm un izpildās iepriekšminētie kritēriji, tad tas var sagatavot iesniegumu Finanšu ministrijai (FM). Uzņēmumam jāievēro noteikti termiņi, proti, līdz kārtējā gada 1. martam preču ievešanai no nākamā gada 1. janvāra vai līdz kārtējā gada 1. septembrim preču ievešanai no nākamā gada 1. jūlija.

FM sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju izvērtē iesniegumu un nosūta to Eiropas Komisijai (EK). Tā sagatavo visu dalībvalstu pieteikumu apkopojumu, ko izskata trīs kārtās EK Ekonomikas un tarifu jautājumu darba grupas sanāksmēs. Dalībvalstu pārstāvji vērtē katra pieteikuma izejvielu aprakstu, tā detalizāciju un precizitāti, kā arī to, vai kāda no pieteiktajām izejvielām netiek ražota kādā no dalībvalstīm. Kopumā iesniegumu izskatīšanas process ilgst piecus mēnešus.

Ja tiek konstatēts, ka ES ir ražotājs, kas ražo pieteikto preci, tad parasti ražotāja interesēs ir sagatavot noraidījumu par muitas nodokļa atcelšanu. Noraidījumu arī izskata EK Ekonomikas un tarifu jautājumu darba grupas sanāksmēs, un visbiežāk, ja ražotājs spēj nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu, pieteikums par muitas nodokļa atcelšanu tiek noraidīts.

Šādu iespēju pieteikt noraidījumu iesakām arī Latvijas ražotājiem. FM katru gadu oktobrī un aprīlī mājaslapā ievieto aktuālo sarakstu ar pieteiktajām izejvielām muitas nodokļa atcelšanai vai muitas tarifu kvotu piemērošanai.

No 2016. līdz 2019. gadam FM ir saņēmusi četrus iesniegumus muitas nodokļa atcelšanai vai kvotu piemērošanai. EK visos gadījumos pieņēma lēmumu apstiprināt iesniegto pieprasījumu.

Latvijā ir salīdzinoši nelieli ražošanas uzņēmumi. Pretendējot uz muitas nodokļa atcelšanu, nereti ir grūtības kvalificēties kritērijam, kas nosaka 15 000 eiro robežšķirtni. Taču ir bijuši gadījumi, kad uzņēmumi, savstarpēji sadarbojoties, ir izmantojuši šo iespēju un tādējādi ražošanai nepieciešamajām izejvielām ieguvuši atbrīvojumu no muitas nodokļa.

Par pieredzi vaicājām arī pašiem uzņēmējiem, kuri izmantojuši iespēju. “Uzņēmumiem ir izveidojies stereotips, ka ES muitas nodokļu sistēmas likumdošana ir grūti maināma, un, pat ja ir nepieciešamība kaut ko pamatoti mainīt, tas prasa pārāk ilgu laiku vai arī pazūd savstarpējā EK iestāžu komunikācijā. Arī mums bija zināma skepse, uzsākot šo procesu, it īpaši, ja ir bijušas domstarpības par kāda tarifa koda piemērošanu ražošanas izejvielām. Savukārt bijām patīkami pārsteigti, ka uz mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, FM ne tikai reaģēja ātri, bet arī iedziļinājās to būtībā un uzņēmuma vēlmēs. Procesā darba grupas jautājumi bija pamatoti un kompetenti, un arī gala rezultāts bija pozitīvs. Šo procesu un sasniegto rezultātu varam viennozīmīgi atzīmēt kā ražojošo uzņēmumu atbalsta un taisnīgas konkurences veicināšanu,” norāda SIA “EUROLCDS” valdes loceklis Ainārs Ozols.

FM aicina uzņēmumus būt aktīviem un izmantot šādu iespēju, kā arī diskutēt savā nozarē par iespēju apvienoties vairākiem uzņēmumiem. Lai varētu izpildīt nepieciešamos kritērijus un tādējādi samazinātu importēto izejvielu izmaksas, iespējams apvienoties uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet arī ES ietvaros.

 

 Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vecākā eksperte Sanita Kraņevska

 

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 7 8
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli