2018. gadā bija nodarbināti 64,5 % Latvijas iedzīvotāju


foto;chuprina.kz
2018. gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā.

Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,6 tūkstoši iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.

2018. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,7 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 3. ceturksnī ES – 60,8 %), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1 %, savukārt Lietuvā – 65,4 %.

2018. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,1 %, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā 2017. gadā. Nodarbināti bija 57,4 tūkstoši jauniešu (2017. gadā – 59,1 tūkstotis). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 9,8 tūkstošiem jeb 15,6 % un bija 52,9 tūkstoši.

Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir tikpat daudz, cik 2017. gadā. 2018. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 1,0 stundu mazāk nekā 3. ceturksnī.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5 % (kritums par 8,7 procentpunktiem). Minimālo algu* vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9 % darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Arī 2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 27,7 % (kritums par 1,2 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 115,7 tūkstoši jeb 14,3 % darbinieku, kas ir par 1,0 procentpunktu mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2,0 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7 %). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1 %).

2018. gadā 2,6 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,7 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

2018. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 4. ceturksnī – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā Nodarbinātība un bezdarbs:

-        Nodarbinātība ikgadējie dati un īstermiņa dati,
-        Ekonomiskā aktivitāte ikgadējie dati un īstermiņa dati.

*2017. gadā minimālā darba alga bija 380 eiro, 2018. gadā – 430 eiro. 

CSP
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūlijs 2019
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 192021
22232425262728
293031    

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli