Vai mileniāļi ir gatavi nākamajai industriālajai revolūcijai?


foto;www.datakom.lv
Jau vairākus gadus sabiedrībā tiek runāts par ceturto industriālo revolūciju jeb industriju 4.0, kas sekos datorizācijai un automatizācijai. Tā ietver nākotnes viedās rūpnieciskās tehnoloģijas (sociālos tīklus, virtualizāciju, mākoņtehnoloģijas, kiberfiziskās sistēmas), kuru mērķis ir atvieglot ikdienu un palielināt efektivitāti. Šobrīd mileniāļus mēdz dēvēt par tehnoloģiju paaudzi, kas viedtālruni jau izmanto katrā ikdienas solī. Bet vai ar šīm prasmēm būs gana arī nākotnes tehnoloģiju pasaulē? Bankas Citadeles meitas uzņēmums "CBL Asset Management" piedāvā ieskatu, kā veiksmīgi sagatavoties 4.0 industrijai.

Pašreiz nejūtas sagatavoti un kompetenti

Pētījumi liecina, ka tikai 36% mileniāļu uzskata*, ka viņiem piemīt nepieciešamās prasmes, lai veiksmīgi strādātu 4.0 industrijā. Nav skaidri zināmi tādi jautājumi, kas īsti ir mākoņtehnoloģijas, kā tas viss ietekmē pašreizējo darbu tirgu, kā darbs mainīsies, ja tiks ieviests mākslīgais intelekts, un daudzi citi jautājumi. Ir arī pamatots iemesls satraukumam, jo eksperti paredz, ka šī industriālā revolūcija atšķirsies no iepriekšējām ne tikai ar jaunu tehnoloģiju radīšanu, bet arī ar esošo apvienošanu un ikvienas industrijas izmaiņām. Tomēr lielākā daļa mileniāļu ir uz pareizā ceļa, šīs prasmes un apmācības pieprasot un sagaidot no darba devēja. Pētījums liecina, ka 39% mileniāļu uzskata, ka tieši uzņēmumiem vajadzētu sagatavot viņus darbam ar robotiem un mākslīgo intelektu.

Būt soli priekšā – jāizmanto jau esošās iespējas

Ne velti mileniāļus pašlaik uzskata par dominējošo paaudzi. Skaitliskā pārākuma dēļ uzņēmumi ir gatavi pielāgoties paaudzes īpašībām un apmierināt tās vajadzības. Piemēram, lai piesaistītu mileniāļus, darba devēji izmaina uzņēmuma vērtības, ja tās nesaskan ar paaudzei vēlamajām. Biežāk priekšplānā tiek celtas tādas uzņēmumu vērtības kā sabiedrības uzlabošana, otrajā plānā paliekot uzņēmuma peļņas veicināšanai.

Uzņēmumi arī īpaši piestrādā pie produktu un pakalpojumu radīšanas, lai atvieglotu mileniāļu ikdienu. Sen ir aizmirsta zvanīšana, lai reģistrētos kādam pakalpojumam vai pasūtītu preci, tā vietā izmantojot aplikācijas. Ne velti ir anekdote par mileniāli: ja ir jāizsauc taksis zvanot, tad mileniālis labāk iet kājām. Nav jāpiedzīvo nevēlamas grūtības un aizkavējumi, jo tieši mileniāļiem radītās aplikācijas un pakalpojumi padara ikdienas procesus vienkāršākus. Kino biļetes vieglāk iegādāties aplikācijā un pie ieejas parādīt QR kodu. Pasta nodaļā iespējams stāvēt virtuālā rindā un ierasties tikai uz savu numuriņu. Arī finanšu pakalpojumi un rīki tiek pielāgoti, lai nāktu soli pretī vienmēr aizņemtajiem. Banka Citadele digitalizācijai pievērš īpašu uzmanību un rada arvien jaunus pakalpojumus, domājot, kā laikietilpīgos procesus padarīt vieglākus un ātrākus. Liela uzmanība tiek veltīta tam, lai pakalpojums būtu jēgpilns un virzītu uz pozitīvu rīcību, piemēram, drošāku piereģistrēšanos bankas aplikācijā, izmantojot Face-Id un selfijus, vai savu personīgo uzkrājumu prasmīgāku pārvaldīšanu, ieviešot pensijas uzkrājumu pārvaldīšanas plānus – tādus kā dzīves cikla plāns Millennials, kas noteiktā laikā pats nomaina ieguldīšanas stratēģiju, neļaujot aizņemtībai ietekmēt uzkrājuma apmēru. Lietotāju pusē paliek tikai šo viņiem radīto iespēju izmantošana un vērtēšana, sniedzot atgriezenisko saiti.

Jābūt vienmēr gatavam mācīties

Paredzot to, kādas prasmes būs nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos 4.0 industrijā (nerunājot par konkrētām tehniskajām prasmēm), eksperti norāda, ka vissvarīgākā prasme būs tieši spēja pielāgoties un mācīties, kā arī neapjukt vienmēr mainīgajā un dažreiz haotiskajā vidē. Priekšplānā tiek izceltas tādas prasmes kā spēja skaidri formulēt domas idejās un spēja koncentrēt uzmanību. Īpaši tiek izcelta sakarību saskatīšana un intuīcija. Jau šobrīd problēmu risināšana ir ļoti nozīmīga prasme, bet šīs spējas attīstīšana cilvēku noliks soli priekšā citiem, jo bez tās neiztikt nevienā 4.0 industrijas nozarē. Kā pēdējā, bet ne mazāk svarīgā prasme ir, iespējams, visgrūtāk attīstāmā – spēja veiksmīgi komunicēt. Pasaulē, kurā no vienas puses viss ir savienots, visgrūtāk būs radīt un uzturēt funkcionējošu komunikācijas sistēmu starp cilvēkiem un sistēmām.

Jebkuram ir jāpieņem, ka digitalizācija kaut kādā formā piedzīvos ikvienu nozari, jo tas palīdz ietaupīt ražošanas vai izstrādes izmaksas un laiku. Līdz ar to uzņēmējiem ir izdevīgi veidot “gudrās rūpnīcas”, kurās lielu darba daļu veic roboti un viss tiek kontrolēts, izmantojot mākslīgo intelektu. Tomēr cilvēki nekur nepazudīs un visas šīs sistēmas pārvaldīs. Tāpēc ir vērts izmantot jau radītus rīkus, attīstīt nepieciešamās prasmes un pieņemt jauninājumus kā pozitīvu izaicinājumu.

* Deloitte’s 2018 Millennial Survey

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

maijs 2019
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
2728293031  

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli