Jūlijs ir laiks, kad dārzā aktīvi veidojas un attīstās biešu saknes. Šajā mēnesī augam ir nepieciešamas noteiktas uzturvielas, lai raža izaugtu garšīga, sulīga un labi uzglabātos visu ziemu.
Pareizi izvēlēts un savlaicīgi nodrošināts mēslojums palīdz sakņaugiem iegūt patīkamu saldumu un novērš tukšumu veidošanos dārzeņu iekšpusē. Divas vienkāršas papildmēslošanas vasaras vidū var būtiski mainīt gala rezultātu, pat ja sākotnēji šķiet, ka bietes aug lēni vai nav pietiekami saldas.
Uzturvielu nozīme vasaras vidū
Vasaras vidū biešu augšanas process mainās, un visa auga enerģija tiek novirzīta sakņu attīstībai, nevis lapu augšanai. Šajā periodā bietēm visvairāk ir vajadzīgs kālijs, fosfors un bors.
Slāpeklis šajā laikā ir nepieciešams tikai minimālos daudzumos, jo tā pārpilnība veicinās tikai lielu lapu augšanu, kamēr pašas saknes paliks mazas un neattīstītas. Pareiza elementu proporcija palīdz dārzeņiem uzkrāt cukuru, iegūt košu un vienmērīgu krāsu, kā arī uzlabo izturību pret karstumu un sausumu.
Kālijs ir tas elements, kas tiešā veidā ietekmē dārzeņu garšas īpašības un palīdz tiem kļūt saldiem. Savukārt bors nodrošina stingru mīkstumu un pasargā no iekšējiem bojājumiem.
Ja augam trūkst bora, sakņaugos var veidoties tukšumi un rupjas, cietas šķiedras, kas pasliktina ražas kvalitāti. Tāpēc jūlijā tiek plānotas divas atsevišķas mēslošanas reizes, kur katrai ir sava konkrēta funkcija un uzdevums.
Populārākie raksti šobrīd
Pirmā mēslošana kālija nodrošināšanai
Pirmā papildmēslošana jāveic jūlija pirmajā dekādē, un tās galvenais mērķis ir apgādāt dobes ar kāliju. Dārzkopībā šim nolūkam var izmantot divus dažādus un vienlīdz efektīvus veidus, atkarībā no tā, kas ir pieejams saimniecībā.
Pirmā iespēja ir koksnes pelnu izmantošana. Lai sagatavotu šķīdumu, vienu litru izsijātu pelnu aplej ar karstu ūdeni un pēc tam papildina tilpumu līdz desmit litriem. Šādam maisījumam ļauj nostāvēties vienu diennakti.
Gatavo šķidrumu izmanto laistīšanai, rēķinot vienu spaini uz pusotru kvadrātmetru dobes platības. Pelni ne tikai nodrošina augu ar kāliju, bet arī palīdz uzturēt bietēm piemērotu augsnes vidi.
Otrā iespēja ir izmantot minerālmēslojumu, piemēram, kālija sulfātu. Šis līdzeklis darbojas ātri un nesatur hloru, kas ir kaitīgs daudziem dārzeņiem. Darba šķīdumu gatavo, izšķīdinot 15 līdz 20 gramus mēslojuma desmit litros ūdens. Ar šo daudzumu pietiek, lai aplaistītu divus līdz trīs kvadrātmetrus biešu dobju, lejot šķidrumu tieši pie augu saknēm.
Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka jebkurš mēslojums ir jāiestrādā tikai mitrā augsnē. Ja zeme ir sausa, dobes vispirms ir rūpīgi jāaplaista ar parastu ūdeni. Tikai pēc pāris stundām, kad mitrums ir iesūcies, var veikt papildmēslošanu. Šī vienkāršā secība droši pasargā jauno sakņu sistēmu no iespējamiem apdegumiem.
Otrā mēslošana mīkstuma blīvumam
Aptuveni divas nedēļas pēc pirmās procedūras, parasti jūlija vidū vai mēneša beigās, tiek veikta otrā mēslošana, izmantojot boru. Šis posms ir izšķirošs, lai sakņaugi izaugtu blīvi un bez iekšējiem defektiem.
Darba šķīdumam nepieciešami pieci grami borskābes. Tā kā šis pulveris nešķīst aukstā ūdenī, to vispirms pilnībā izšķīdina nelielā daudzumā karsta ūdens un tikai pēc tam pielej klāt aukstu ūdeni, līdz kopējais tilpums sasniedz desmit litrus. Iegūto šķidrumu izmanto laistīšanai pie saknēm.
Karstā un saulainā laikā nav ieteicams smidzināt šķīdumu uz lapām, jo tas var izraisīt apdegumus uz biešu galotnēm. Ja borskābes pulveris nav pieejams, var izmantot arī veikalos nopērkamos gatavos kompleksos mēslojumus ar norādi "sakņaugiem".
Lai nodrošinātu labu ražu, jūlijā ir jāizvairās no dažām biežām kļūdām. Šajā laikā dobēs nedrīkst iestrādāt urīnvielu vai svaigus kūtsmēslus. Šie līdzekļi satur pārāk daudz slāpekļa, kas liek augt lapām, bet pašas bietes paliek mazas. Tāpat dārzā nevajadzētu izmantot parasto galda sāli, jo tas uzkrājas augsnē un negatīvi ietekmē derīgo mikrofloru. Ja augiem ir nepieciešams nātrijs, drošāk ir izmantot speciālu nātrija humātu.
Līdztekus mēslošanai jūlijā ir svarīgi uzturēt vienmērīgu augsnes mitrumu un regulāri to irdināt. Ja bietes saaugušas pārāk biezi, tās ir jāizretina, atstājot starp augiem aptuveni septiņu līdz astoņu centimetru attālumu. Tas dos katram sakņaugam pietiekami daudz vietas un gaismas pilnvērtīgai attīstībai.