Dzīve reti kad rit kā pa diedziņu, lai gan daudzi cilvēki to no sirds vēlētos. Ir labi brīži, smagi brīži un posmi, kad šķiet, ka nekas nekustas uz priekšu pietiekami ātri. Tomēr pēc tā, kā cilvēks rīkojas un kā tiek galā ar problēmām, naudu un attiecībām, var pateikt, cik turīgs viņš nākotnē būs vai nebūs.
Labklājība, neatkarīgi no tā, vai runa ir par finansēm vai citām dzīves jomām, tiek veidota laika gaitā; tā nav kaut kas tāds, kas uzrodas vienā naktī vai nokrīt no gaisa. Cilvēki, kuri gūst panākumus, mēdz rīkoties citādāk, un pēc šīm piecām uzvedības pazīmēm var precīzi prognozēt viņu nākotnes labklājību.
Pirmā pazīme
ir patiesa un dziļa ticība saviem spēkiem. Jo vairāk cilvēks tic savām spējām, jo lielāka ir iespēja, ka viņš piedzīvos labklājību. Īsta pašpārliecība nav saistīta ar ārēju atzinību vai alkām pēc aplausiem – tā ir savu stipro pušu apzināšanās un to unikālo īpašību godāšana, kas ļauj izcelties pūlī. Cilvēks, kurš tic sev, skaidri izprot savu vērtību pat tad, ja neviens viņam neaplaudē. Viņš ar dabisku pārliecību lieliski saprot, kas viņam padodas vislabāk, un tikpat objektīvi apzinās to, kas nepadodas, jo šo stipro pušu pamanīšana ir liela daļa no panākumu pamata.
Otrā pazīme
ir spēja uztvert izaicinājumus kā iespēju mācīties. Viena no nemanāmākajām uzvedības pazīmēm, kas norāda uz to, ka cilvēks būs finansiāli stabils, ir spēja mainīt savu skatījumu un saskatīt plašāku kopbildi aiz īslaicīgām grūtībām. Viņi neuzskata izaicinājumus par strupceļu, bet drīzāk saredz tajos iespēju pilnveidoties un mainīties. Kamēr daži cilvēki noslēdzas sevī, kad dzīve kļūst smaga, citi iemācās elastīgi pielāgoties un pēc grūtībām virzās uz priekšu ar vēl lielāku izturību un apņēmību nekā iepriekš.
Trešā pazīme
ir tāra, ka viņi neizliekas, ka zina visu, un nebaidās no kļūdām. Vēlme uzklausīt vērtējumu no malas un pieņemt savas nepilnības ir smalka norāde, ka cilvēks kļūs turīgs. Viņi atzīst savas kļūdas, bet neieciklējas uz tām, izmantojot pagātnes neveiksmes kā atspēriena punktu. Kā norāda psiholoģijas profesors Naidžels Bārbers, neveiksme palīdz cilvēkiem kļūt izturīgākiem, domāt radošāk un saprast, ko nevajadzētu atkārtot. Tas, kurš uzskata kļūdas par pierādījumu savai neveiksmei, iestrēgst tieši tur, kur viņš ir. Turpretim tas, kurš saredz kļūdās izaugsmes ceļu un prot jēgpilni izmantot atgriezenisko saiti, spēs gūt ilgtermiņa panākumus un kļūt par sevis labāko versiju.
Ceturtā pazīme
ir mērķtiecīga attiecību veidošana ar cilvēkiem, kuri palīdz viņiem augt. Cilvēks, kurš izveido stabilu un spēcīgu paziņu loku, būs veiksmīgs, jo viņam apkārt ir personības, kas palīdz saskatīt jaunas iespējas. Viņi tiecas pie tiem, kuri izstaro ambīcijas un pozitīvu enerģiju. Viņi koncentrējas uz kopienas veidošanu, meklē mentorus visās dzīves jomās un lūdz kolēģus sevi apmācīt, lai paļautos uz plašu zināšanu bāzi. Viņi ir dziļi pateicīgi ikvienam, kurš viņiem iemāca kaut ko jaunu, jo palīdzības lūgšana un plašs kontaktu loks palīdz atrast jaunas darba iespējas, sasniegt mērķus, samazināt stresu un pierādīt, ka jūs paši pilnībā kontrolējat savu dzīvi.
Piektā pazīme
ir prasme pateikt “nē” īstajos brīžos. Lai gan cilvēka panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, vai viņš saka “jā” jaunām iespējām, māka laicīgi un stingri atteikt ir tikpat svarīga uzvedības pazīme, kas liecina par gaidāmo labklājību. Kāds, kurš skaidri zina savas robežas, arī precīzi saprot, kurp viņš vēlas virzīt savu vērtīgo laiku un enerģiju. Pārāk bieži mēs piekrītam lietām, kas rada tikai diskomfortu vai sāpes, turpretim atteikums ļauj veiksmīgiem cilvēkiem mērķtiecīgi koncentrēties uz to, ko vēlas viņi paši, nevis tikai uz to, ko no viņiem gaida visi pārējie.
Sestā pazīme
ir prasme atpūsties, pirms ir iestājusies pilnīga izdegšana, jo patiesa līdzsvara meklēšana liecina par gatavību ilgtermiņa labklājībai. Bagāti cilvēki izprot, ka panākumi ir maratons, nevis sprints, tāpēc darbam pieiet samērīgi un apzinās, ka pārlieku liela sevis spiešana un pamatvajadzību ignorēšana ir ceļš uz leju. Nav spēcīgāku zāļu par kvalitatīvu atpūtu un stabilu 7–8 stundu miegu, kas nodrošina netraucētu ķermeņa atjaunošanos, uzlabo reakcijas laiku, atmiņu un produktivitāti. Šāds režīms ievērojami uzlabo garastāvokli, samazina stresu, palīdz regulēt emocijas un ļauj domāt skaidrāk, pieņemot pareizos biznesa un dzīves lēmumus.
Septītā pazīme
ir spēja elastīgi pielāgoties apstākļiem, apzinoties, ka pārmaiņas ir vienīgā nemainīgā lieta dzīvē. Kamēr neelastīgi cilvēki paliek iesprostoti vecos, neproduktīvos uzvedības modeļos, veiksmīgas personības ir atvērtas visam jaunajam un saprot, ka pagātnes taktika automātiski nenostrādās šodien. Viņi rūpīgi izpēta katru problēmas leņķi, meklē inovatīvus risinājumus, labprāt apmainās ar idejām un saglabā atvērtu prātu. Viņi nebaidās eksperimentēt, jo zina, ka pati labākā un pareizākā atbilde bieži vien atnāk brīdī, kad to vismazāk gaida.
Astotā pazīme
ir atteikšanās gaidīt "starta signālu" vai kāda cita atļauju, lai sāktu rīkoties. Kā norāda filozofijas doktore Debora Dž. Koena, cilvēki, kuri izrāda iniciatīvu, kļūst par spēcīgiem līderiem, labākiem komandas biedriem un uzticamākiem partneriem. Šāda tipa cilvēki nevilcinās dalīties savās domās, pat ja nākas iet pret straumi, un drosmīgi izmanto katru izdevību, lai izdarītu vairāk un labāk, nekā no viņiem prasa. Viņi atsakās sēdēt malā vai bezdarbībā palikt savā komforta zonā, jo apzinās, ka veiksme un turība vienmēr pavada tos, kuri uzņemas iniciatīvu.
Devītā pazīme
ir sava laika gudra un efektīva plānošana, izvairoties no ilūzijas par vairāku darbu vienlaicīgu darīšanu. Kā secināts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas pētījumā, multitasking jeb mēģinājums sadalīt uzmanību simts virzienos patiesībā tikai pasliktina atmiņu un mazina efektivitāti. Tā vietā veiksmīgi cilvēki koncentrējas uz vienu uzdevumu, skaidri apzinoties savas dienas reālās robežas. Tāpat viņi saprot, ka pienākumu deleģēšana un palīdzības lūgšana atbrīvo laiku svarīgākajiem darbiem, un tieši prasme paļauties uz citiem, kas atbalsta viņu projektus, ir būtiska viņu panākumu un bagātības daļa.
Desmitā pazīme
ir regulāra savu izvēļu analīze un spēja mācīties no savas pieredzes, jo pašrefleksija ir neticami noderīga prakse līderībā. Kad žurnāla “Harvard Business Review” pētnieki jautāja simtiem biznesa vadītāju par viņu izaugsmes lielākajiem dzinējiem, daudzi norādīja tieši uz brīžiem, kad jutušies vīlušies vai piedzīvojuši neveiksmi. Cilvēki visvairāk iemācās tad, kad spēj apstāties un godīgi izvērtēt, kas nogāja greizi, kāpēc tas notika un ko var darīt citādāk nākamreiz. Apņemšanās uzzināt vairāk par sevi un savu rīcību ir tas smalkais rīks, kas nodrošina pastāvīgu un stabilu augšupeju.
Vienpadsmitā pazīme
ir stingra koncentrēšanās uz to, ko var radīt, nevis uz to, kā šobrīd trūkst. Pārpilnības un iespēju domāšanas veids ir drošs signāls, ka cilvēks būs veiksmīgs. Lielākā daļa cilvēku pavada savu dzīvi, žēlojoties par neesošo, tā vietā, lai pamanītu, cik bagāti viņi patiesībā jau ir un ko no esošajiem resursiem var izveidot. Turīgs cilvēks ir patiesi pateicīgs par savām mājām, par esošo naudu un par katru mazo, šķietami nenozīmīgo solīti, kas dienu no dienas viņu neatgriezeniski tuvina savai sapņu dzīvei.