Atzīmē kalendārā: Zināmi 2028. gada Dziesmu un deju svētku datumi

Latvijas lielākie kultūras svētki sāk iezīmēt savu kalendāru. Kultūras ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kurā noteikts, ka nākamie XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki Rīgā notiks 2028. gada vasarā.

Plānots, ka svētku nedēļa norisināsies no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Šis lēmums ir pirmais svarīgais solis, lai mākslinieciskās komandas un organizatori varētu laicīgi sākt apjomīgo gatavošanās procesu.

Kāpēc datumus nosaka tik laicīgi

Lai gan līdz 2028. gadam vēl ir laiks, Dziesmu un deju svētku mērogs prasa plānošanu vairākus gadus uz priekšu. Svētku norises laika apstiprināšana ļauj valdībai un rīkotājiem izveidot rīcības komiteju. Tāpat ir jāsāk strādāt pie konkrēta pasākumu plāna un jārezervē vietas Rīgas pilsētvidē. Tikai tad, kad ir skaidri datumi, var sākt risināt praktiskos jautājumus par dalībnieku izmitināšanu, transporta kustību un drošību svētku nedēļas laikā.

Precīzas norises vietas katram koncertam kļūs zināmas vēlāk. Plānots, ka māksliniecisko koncepciju uzvarētājus paziņos 2026. gada nogalē. Pēc tam līdz pat 2027. gada rudenim turpināsies piemērotāko norises vietu izvērtēšana, lai tās vislabāk atbilstu katras nozares vajadzībām.

Meklē idejas lielākajiem koncertiem

Latvijas Nacionālais kultūras centrs jau ir izsludinājis metu konkursus pieciem galvenajiem svētku notikumiem. Tie ietver koru lielkoncertu, deju lieluzvedumu, kā arī pūtēju orķestru, kokļu mūzikas un, protams, lielo noslēguma koncertu. Interesenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šī gada 16. marta pēcpusdienai. Konkursā var piedalīties gan atsevišķi mākslinieki, gan radošas apvienības un uzņēmumi.

Šo konkursu mērķis ir atrast spēcīgas un mākslinieciski augstvērtīgas idejas, kas spēs aizraut gan dalībniekus, gan skatītājus. Rīkotāji uzsver, ka svētkiem ir jāsaglabā sava tradicionālā vērtība, vienlaikus meklējot mūsdienīgus izteiksmes līdzekļus, kas uzrunātu šodienas sabiedrību.

 
Nākamo svētku virstēma būs "Sirdsapziņa", un tās autors ir dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Šī tēma nav izvēlēta nejauši – tā kalpos kā vadmotīvs visām svētku norisēm. Autori tiek aicināti savos darbos apspēlēt tādus atslēgvārdus kā mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība un cieņa.

Virstēma palīdzēs veidot kopīgu stāstu visiem svētku pasākumiem, sākot no mazākiem koncertiem pilsētas parkos līdz pat kulminācijai Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā. Tas ir aicinājums ikvienam dalībniekam un skatītājam aizdomāties par to, kas mums kā tautai ir svarīgs un kādas vērtības mēs gribam nodot nākamajām paaudzēm.