Rīgas pilsētas tiesa ir pieņēmusi lēmumu uz vienu mēnesi pārtraukt politiskās partijas "Jaunā saskaņa" darbību. Šāds solis sperts pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsās tiesā, norādot uz ilgstoši neizpildītiem pienākumiem.
Partijai šajā laika posmā ir ne tikai jāpārtrauc aktīva darbība, bet arī jāveic iepriekš noteikto finanšu saistību izpilde pret valsti. Rakstā aplūkoti iemesli, kas noveduši pie šāda tiesas nolēmuma, un prasības, kas partijai jāizpilda tuvākajā laikā.
Kavētie maksājumi un neatmaksātie līdzekļi valsts budžetā
Galvenais iemesls tiesvedībai bija partijas nespēja vai nevēlēšanās laicīgi reaģēt uz KNAB norādījumiem. Jau 2023. gadā birojs konstatēja, ka partijai valsts budžetā ir jāatmaksā 2874 eiro. Šī summa tika klasificēta kā pretlikumīgi iegūti finanšu līdzekļi, kurus politiskā organizācija nedrīkstēja paturēt. Lai gan sākotnēji tika dots 30 dienu termiņš labprātīgai atmaksai, tas netika ievērots.
Pat pēc tam, kad KNAB izteica oficiālu brīdinājumu par piespiedu izpildi, nauda valsts kasē nenonāca. Šajā gadījumā procesi ir vilkušies pietiekami ilgi, lai valsts iestādes saskatītu nepieciešamību pēc stingrākiem mēriem.
Problēmas ar gada pārskatiem un neizpildītie sodi
Papildus neatmaksātajai naudas summai atklājās arī nepilnības partijas grāmatvedības disciplīnā. KNAB konstatēja, ka "Jaunā saskaņa" nav iesniegusi obligāto gada pārskatu par 2024. gadu.
Šāds dokuments ir būtisks, lai sabiedrība un uzraugošās iestādes varētu pārliecināties par partijas tēriņu un ienākumu caurspīdīgumu. Par šo pārkāpumu partijai tika piemērots naudas sods 1800 eiro apmērā.
Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, arī šis sods netika samaksāts noteiktajos termiņos. Tiesa, vērtējot lietas apstākļus, secināja, ka pārkāpumi ir sistēmiski. Vairāki brīdinājumi un atgādinājumi nav devuši rezultātu, tāpēc darbības apturēšana uz vienu mēnesi tika atzīta par samērīgu soli. Šis laiks ir paredzēts, lai partija beidzot iesniegtu visus nepieciešamos finanšu dokumentus un norēķinātos par uzkrātajiem parādiem.
Partijas pārstāvju prombūtne un tiesas tālākā rīcība
Interesants fakts šajā procesā bija partijas pārstāvju rīcība tiesas sēdes laikā. Neviens no organizācijas vadības vai pilnvarotajām personām uz sēdi neieradās. Tāpat tiesai netika iesniegti nekādi rakstiski paskaidrojumi, kas varētu attaisnot pieļautos pārkāpumus vai lūgt termiņa pagarinājumu saistību izpildei. Šāda pasivitāte tikai nostiprināja tiesas pārliecību par to, ka nepieciešama stingrāka iejaukšanās.
Pašlaik spēkā esošais lēmums uzliek par pienākumu viena mēneša laikā sakārtot visas attiecības ar KNAB. Tas ietver gan 2874 eiro atmaksu, gan 1800 eiro soda nomaksu, gan arī 2024. gada pārskata pilnīgu sagatavošanu un iesniegšanu.
Ja šīs prasības netiks izpildītas arī apturēšanas periodā, var sekot nākamie soļi, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus politiskā spēka darbībai Latvijā. Tiesas lēmums kalpo kā atgādinājums par to, ka visām politiskajām organizācijām ir saistoši vienādi atskaitīšanās principi neatkarīgi no to lieluma vai aktivitātes līmeņa.
Kontroles mehānismi ir izveidoti, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un nepieļautu nezināmas izcelsmes līdzekļu apriti politikā. Uzraudzības iestādes turpina sekot līdzi tam, kā tiek izlietota katra eiro centa kustība partiju kasēs, un tiesu prakse rāda, ka par paviršību grāmatvedībā var nākties maksāt ar organizācijas darbības ierobežošanu.