Valdība ir apkopojusi paveikto 2025. gadā, atskaitoties par ambiciozā plāna "4x4" izpildi. Premjerministre Evika Siliņa uzskata, ka aizvadītais gads ir bijis ražīgs, īpaši izceļot valsts drošības stiprināšanu un ekonomikas izaugsmi.
Galvenais fokuss bija vērsts uz to, lai Latvija justos drošāk un lai iedzīvotāji saņemtu jūtamāku atbalstu. Tagad uzmanība tiek pārslēgta uz nākamo lielo mērķi – cīņu par Latvijas interesēm jaunajā Eiropas Savienības budžetā.
Drošība kā galvenā prioritāte
Pagājušajā gadā valdības darba kārtības augšgalā viennozīmīgi bija drošība. Tas nav tikai tukšs vārds, bet gan konkrēti darbi, kas prasa lielus līdzekļus. Aizsardzības budžets ir audzis līdz gandrīz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp NATO dalībvalstīm, un plānots, ka nākotnē šis atbalsts tikai pieaugs.
Svarīgs solis bija robežas sakārtošana. Beidzot ir pabeigta žoga izbūve uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kas kopumā stiepjas vairāk nekā 420 kilometru garumā. Taču ar žogu vien nepietiek – turpinās viedo tehnoloģiju uzstādīšana, lai robežsargi varētu labāk pārraudzīt notiekošo. Tāpat beidzot sākta reāla patvertņu ierīkošana un ieviesta šūnu apraide, kas ļaus iedzīvotājiem operatīvi saņemt brīdinājumus savos telefonos krīzes gadījumos.
Lielāks atbalsts ģimenēm un maciņiem
gads iezīmējās ar jūtamām pārmaiņām pabalstu sistēmā. Labklājības ministrija šo nodēvējusi par vēsturisku pavērsienu, jo tik liels finansējuma pieaugums ģimenēm ar bērniem nebija pieredzēts vairāk nekā desmit gadus. Kopumā šim mērķim novirzīti papildu 48 miljoni eiro. Tas ietver lielākus bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, kā arī plašāku atbalstu audžuģimenēm.
Arī strādājošie var sajust nelielas izmaiņas, jo minimālā alga šogad ir pieaugusi līdz 780 eiro. Lai gan inflācija joprojām ir aktuāla tēma, valdība norāda, ka ekonomika pērn ir augusi par 2,1%, kas ir labāks rezultāts, nekā daudzi prognozēja. Tas nozīmē, ka valsts kopumā kļūst turīgāka, lai gan ne visi to sajūt uzreiz savā ikdienā.
Izglītība un valsts valoda
Izglītības jomā pagājušajā gadā noslēdzās svarīgs posms – pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Tāpat tika juridiski apvienoti sabiedriskie mediji, izveidojot Latvijas Sabiedrisko mediju.
Interesants jaunums ir Mākslīgā intelekta centra izveide. Tā mērķis ir palīdzēt Latvijai neatpalikt no pasaules tehnoloģiju attīstības un veicināt uzņēmumu konkurētspēju. Tajā pašā laikā tiek strādāts pie jaunā skolu finansēšanas modeļa. Lai gan sākotnēji to plānoja ieviest ātrāk, tagad pilnīga pāreja uz jauno sistēmu "Programma skolā" solīta no 2026. gada septembra.
Cīņa ar "papīru kalniem" un birokrātiju
Viena no ambiciozākajām apņemšanās bija birokrātijas mazināšana par 25%. Vai tas ir izdevies? Viedokļi dalās. Valdība uzskata, ka ir paveikts daudz – apkopoti simtiem priekšlikumu, vienkāršota būvniecības saskaņošana mazajām ēkām un noteikts, ka iestādēm uz iesniegumiem jāatbild ātrāk.
Tomēr uzņēmēji un eksperti ir kritiskāki. Viņi norāda, ka reālajā dzīvē birokrātijas žņaugi joprojām ir jūtami. Problēma ir arī tajā, ka neviens īsti nevar pateikt, no kāda punkta jāmēra šis 25% samazinājums. Lai situāciju labotu, ir izveidota īpaša darba grupa Jāņa Endziņa vadībā, kuras uzdevums būs atrast veidus, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un mazāk sarežģītu iedzīvotājiem.
Skats nākotnē: Eiropas nauda un investīcijas
Runājot par šo gadu, premjere uzsver, ka lielākais izaicinājums būs sarunas par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. No tā būs atkarīgs, cik daudz līdzekļu Latvija saņems dažādiem projektiem turpmākajos gados. Tāpat aktuāls paliek "Rail Baltica" projekts, kura virzība ir svarīga gan no ekonomikas, gan drošības viedokļa.
Valdība plāno turpināt darbu pie investīciju piesaistes, jo pērn piesaistīto investīciju apjoms audzis par vairāk nekā 50%. Tas nozīmē jaunas darba vietas un vairāk naudas valsts kasē, ko vēlāk novirzīt veselības aprūpei, izglītībai un citām svarīgām jomām.