Rumānijas valdība ir paziņojusi par vērienīgiem taupības pasākumiem, plānojot likvidēt desmito daļu no visām darbavietām valsts sektorā.
Šāds lēmums pieņemts, lai mēģinātu samazināt valsts budžeta deficītu, kas šobrīd ir viens no augstākajiem visā Eiropā.
Premjerministrs Ilije Boložans norādījis, ka šīs izmaiņas ir nepieciešamas valsts finanšu sistēmas sakārtošanai. Kopš stāšanās amatā pagājušajā vasarā, viņš ir ieviesis vairākus stingrus lēmumus, un šis ir nākamais solis viņa uzņemtajā kursā.
Jaunā reforma tiešā veidā skars aptuveni 13 000 cilvēku, kuri strādā valsts pārvaldē. Plānots, ka šīs darbavietas tiks likvidētas pakāpeniski, un viss process tiks pabeigts līdz 2027. gadam. Valdība uzsver, ka galvenais mērķis ir samazināt tieši ierēdņu skaitu un birokrātisko aparātu, nevis vienkārši atlaist cilvēkus visās nozarēs pēc kārtas.
Premjers Boložans savā amatā strādā kopš pagājušā gada jūnija. Šajā neilgajā laikā viņš jau ir paspējis īstenot vairākas reformas, kas sabiedrībā nav guvušas lielu popularitāti. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir nodokļu paaugstināšana, kas tika ieviesta drīz pēc viņa stāšanās amatā. Tagadējais paziņojums par atlaišanām valsts sektorā ir turpinājums šai stingrajai taupības politikai.
Kuras nozares reformas neskars?
Lai gan samazinājums izklausās dramatisks, attīstības ministrs Atila Čeke ir precizējis, ka reforma galvenokārt attieksies uz "centrālo administratīvo aparātu". Tas nozīmē, ka darbinieku skaits tiks samazināts ministru kabinetos un dažādos ierēdņu birojos, gan valsts centrālajā līmenī, gan pašvaldībās. Valdība vēlas padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, atsakoties no liekiem amatiem, kas rada slogu budžetam.
Labā ziņa ir tāda, ka parastajiem iedzīvotājiem svarīgākie sektori paliks neskarti. Ministrs īpaši uzsvēra, ka netiks likvidētas darbavietas izglītībā, kultūrā un aizsardzības jomā. Tāpat atlaišanas nedraud policistiem un slimnīcās strādājošajiem mediķiem. Šajās nozarēs strādājošo skaits ir kritiski svarīgs valsts pamatfunkciju nodrošināšanai, tāpēc taupības režīms tos šoreiz apiet.
Situācija ar Rumānijas budžetu
Galvenais iemesls šādai rīcībai ir valsts finansiālā situācija. Rumānijas budžeta deficīts šobrīd tiek raksturots kā augstākais visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka valsts tērē daudz vairāk naudas, nekā spēj nopelnīt ar nodokļiem un citiem ieņēmumiem. Lai situāciju labotu un izvairītos no lielākām ekonomiskām problēmām nākotnē, valdībai ir jārīkojas tūlīt.
Ierēdņu un administrācijas darbinieku skaits ministru birojos tiks būtiski pārskatīts. Valdība cer, ka, samazinot tēriņus tieši uz pārvaldes rēķina, izdosies stabilizēt finanses, neradot pārāk lielu kaitējumu valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai. Šī trešdienas intervija televīzijas kanālam "Digi24" ir devusi skaidru signālu, ka Rumānija gatavojas nopietnām un ilgtermiņa pārmaiņām valsts pārvaldes struktūrā.