Finanšu ministrija ir sagatavojusi jaunus noteikumus tam, kā turpmāk starp pašvaldībām tiks sadalīta nauda.
Šis likumprojekts pirmdien nodots saskaņošanai, un drīzumā par to lems valdība. Jaunā kārtība ir izstrādāta pēc garām diskusijām ar pašvaldību vadītājiem, Rīgas un Pierīgas pārstāvjiem, kā arī reģionālajiem centriem. Galvenais mērķis ir panākt, lai finansējuma sadale būtu taisnīgāka un visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas būtu pieejami vienlīdzīgi pakalpojumi.
Nekustamā īpašuma nodoklis paliks pašvaldībām
Viena no būtiskākajām izmaiņām skars nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim šie ieņēmumi tika iekļauti kopējā izlīdzināšanas aprēķinā, bet jaunais modelis paredz tos pilnībā atstāt pašas pašvaldības rīcībā. Šādu soli atbalsta gandrīz visas pašvaldību grupas, jo tas sniedz lielāku finansiālo neatkarību.
Kad visa iekasētā nodokļu nauda paliek vietējā budžetā, pašvaldībai ir lielāka motivācija attīstīt savu teritoriju. Tas ļauj tiešāk sasaistīt iedzīvotāju maksāto nodokli ar reāliem uzlabojumiem – ceļu uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un jaunu investīciju piesaisti. Iedzīvotāji tādā veidā varēs skaidrāk redzēt, kur tieši paliek viņu samaksātā nauda un kā tā uzlabo dzīves kvalitāti konkrētajā novadā vai pilsētā.
Jauna pieeja algas nodokļu sadalē
Izmaiņas skars arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali. Piedāvātais modelis paredz šo naudu dalīt divās daļās. Viena daļa tiks piešķirta, balstoties uz reālajiem rādītājiem, cik daudz nodokļos ir samaksāts. Savukārt otru daļu iekļaus kopējā pamatfinansējumā un sadalīs tā, lai nodrošinātu nepieciešamos izdevumus katrā pašvaldībā.
Šāda pieeja ļaus atteikties no līdzšinējās sistēmas, kur pašvaldības stingri iedalīja "maksātājos" un "saņēmējos". Tā vietā tiks ieviesta vienota un caurskatāma sistēma. Finanšu ministrija uzskata, ka tas palīdzēs mazināt atšķirības starp bagātākajām un trūcīgākajām vietvarām, padarot visu sistēmu vieglāk saprotamu gan pašvaldību vadītājiem, gan sabiedrībai.
Mazāk papīru darba un vienkāršāki norēķini
Jaunais modelis sola arī ievērojami samazināt administratīvo slogu. Plānots, ka valsts finansējums interešu izglītībai un jaunāko klašu skolēnu ēdināšanai turpmāk tiks integrēts kopējā sistēmā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jātērē mazāk laika un resursu dažādu sarežģītu atskaišu un aprēķinu veikšanai.
Vēl viens būtisks jaunums ir atteikšanās no savstarpējiem norēķiniem par izglītību, sākot no 1. klases. Līdz šim pašvaldības bieži vien veica sarežģītus maksājumus viena otrai, ja bērns mācījās citā novadā. Jaunā kārtība šīs procedūras padarīs vienkāršākas un skaidrākas. Tas ļaus pašvaldību darbiniekiem mazāk laika veltīt rēķinu sūtīšanai un vairāk koncentrēties uz to, lai uzlabotu izglītības un citu pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.