ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis turpināt savu stingro tirdzniecības politiku, neskatoties uz tiesas lēmumiem, kas viņam nav labvēlīgi.
Lai gan Augstākā tiesa atzina iepriekšējos tarifus par nelikumīgiem, Baltais nams tūlīt reaģēja ar jauniem plāniem. Tramps paziņoja par 15 % lielu ievedmuitu visām ārzemju precēm, skaidri liekot saprast, ka viņa kurss nemainīsies. Šāda rīcība ir radījusi nopietnu spriedzi starptautiskajā tirdzniecībā, un Eiropas Savienība jau gatavo savu atbildi.
Tiesas lēmums un Trampa straujā reakcija
Pagājušajā nedēļā ASV Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ko daudzi uzskatīja par nopietnu šķērsli pašreizējai administrācijai. Tiesneši atzina, ka lielākā daļa līdzšinējo muitas tarifu nav bijuši likumīgi. Tomēr prezidents Tramps nevilcinājās un paziņoja, ka ar šādu pavērsienu nesamierināsies. Viņš nodēvēja tiesas spriedumu par absurdu un "antiamerikānisku", uzreiz pēc tam izziņojot jaunus ierobežojumus.
Sākumā tika runāts par 10 % muitas nodevu, taču jau nākamajā dienā likme tika pacelta līdz 15 %. Tramps skaidroja, ka šāds solis ir rūpīgi izsvērts atbildes gājiens pēc tiesas lēmuma analīzes. Prezidents ir pārliecināts, ka viņam ir jārīkojas, lai aizsargātu valsts ekonomiskās intereses, pat ja tas prasa meklēt jaunas juridiskas spraugas likumdošanā.
Juridiskie manevri un pilnvaru izmantošana
Interesanti, ka šoreiz administrācija izmanto citu likuma pantu, lai ieviestu jaunos tarifus. Iepriekš Tramps pamatojās uz 1977. gada likumu par ārkārtas situācijām, bet tagad tiek piesaukts 1974. gada Tirdzniecības likums. Šis vecais likums dod prezidentam tiesības uz laiku līdz 150 dienām noteikt muitas nodevas līdz pat 15 % apmērā. Tā ir sava veida pagaidu vara, kas ļauj rīkoties bez tūlītēja Kongresa saskaņojuma.
Tomēr šai stratēģijai ir savs termiņš. Ja pēc pieciem mēnešiem Tramps gribēs tarifus saglabāt vai pagarināt, viņam būs nepieciešams Kongresa atbalsts. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs pagaidām nevarēja skaidri pateikt, vai un kad administrācija vērsīsies pēc šāda apstiprinājuma. Viņš uzskata, ka Kongress jau vēsturiski ir devis prezidentam plašas pilnvaras tirdzniecības jomā, tāpēc Baltais nams plāno tās izmantot pēc pilnas programmas.
Eiropas reakcija un gaidāmās sarunas
Eiropas Savienībā šie jaunumi ir radījuši pamatīgu satraukumu. Eiropas Parlamentā bija plānots svarīgs balsojums par tirdzniecības vienošanos ar ASV, taču tagad izskatās, ka tas tiks atcelts. Deputāti vēlas sagaidīt lielāku skaidrību par to, cik tālu ASV ir gatavas iet savā tarifu karā. Kamēr nav zināmi spēles noteikumi, Eiropa nesteidzas ar jaunu līgumu parakstīšanu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs jau martā plāno doties vizītē uz Vašingtonu, lai klātienē tiktos ar Trampu. Mercs ir uzsvēris, ka neziņa par muitas nodevām ir kā "inde" ekonomikai, jo uzņēmumi nevar plānot savu nākotni un investīcijas. Viņa mērķis ir skaidri nodot Eiropas kopīgo nostāju un mēģināt atrast kādu kompromisu, pirms situācija kļūst vēl saspringtāka.
Ko tas nozīmē starptautiskajām attiecībām?
Lai gan ASV administrācija apgalvo, ka nevēlas pārskatīt jau esošos tirdzniecības līgumus ar tādām valstīm kā Japāna vai Lielbritānija, jaunie vispārējie tarifi ietekmēs pilnīgi visus ārvalstu ražotājus. Tas nozīmē, ka preces, kas tiek ievestas Amerikā, kļūs dārgākas, un tas neizbēgami skars arī Eiropas eksportētājus.
Pašlaik tirdzniecības pasaule atrodas nogaidošā pozīcijā. No vienas puses ir ASV prezidenta apņēmība ieviest savu kārtību, no otras – tiesu sistēma un starptautiskie partneri, kas mēģina šos procesus ierobežot. Tuvākie pieci mēneši rādīs, vai Trampam izdosies savu ieceri pārvērst ilgtermiņa politikā, vai arī Kongress un ārvalstu spiediens piespiedīs Balto namu savus plānus mainīt.