Dānija centās šo dokumentu apturēt, norādot, ka Eiropas Savienība, pieņemot tiesību aktus darba samaksas jomā, esot pārsniegusi savas kompetences.
Kas īsti ir “adekvāti”?
Dānija vērsās pret ES institūcijām saistībā ar 2022. gada oktobrī pieņemto direktīvu, apgalvojot, ka tā neietilpst Savienības pilnvaru robežās un tādēļ būtu pilnībā jāatceļ.
Kopenhāgena, kuru atbalstīja arī Zviedrija, uzstāja, ka jautājumi par atalgojuma apmēru ir jārisina pašām dalībvalstīm — galvenokārt, izmantojot koplīgumus starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Tika uzsvērts, ka ES nav tiesību noteikt juridiski saistošus noteikumus šajā jomā, vēsta portāls “rus.err.ee”.
Tiesa tomēr apstiprināja, ka “lielākā daļa attiecīgās direktīvas paliek spēkā”, uzsverot, ka tā “nenozīmē tiešu ES tiesību iejaukšanos arodbiedrību brīvībā vai to autonomijā”. Tāpat tiesa noraidīja Dānijas apgalvojumu, ka direktīva balstīta uz nepareizu tiesisko pamatu un tādēļ būtu atceļama.
Vienlaikus EST atzina par spēkā neesošiem divus konkrētus direktīvas pantus, jo tie “paredz tiešu un neatļautu ES iejaukšanos valstu kompetencē algu noteikšanā”. Viens no šiem punktiem attiecās uz detalizētiem kritērijiem, pēc kuriem dalībvalstīm būtu jānosaka adekvāts minimālās algas līmenis, savukārt otrs paredzēja aizliegumu samazināt likumā noteikto minimālo algu tajās valstīs, kur šis līmenis tiek automātiski indeksēts atbilstoši ekonomiskajām izmaiņām.
Spēkā paliek, tostarp, norma par tā dēvēto “adekvātuma slieksni” — orientieri, kas balstīts 50% no vidējās algas un 60% no mediānās algas, lai palīdzētu valstīm izvērtēt, cik taisnīgs un pietiekams ir to noteiktais minimālās algas apmērs.
Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu (S&D) grupa šo spriedumu nosauca par būtisku sasniegumu, uzsverot, ka brīdī, kad pieaug dzīves dārdzība un saasinās mājokļu pieejamības problēmas, lēmums kalpojot kā skaidrs signāls par cerību un lielāku sociālo taisnīgumu visā Eiropas Savienībā.
Grupa savā paziņojumā norādīja, ka “šobrīd tikai astoņas ES dalībvalstis ir pilnībā ieviesušas direktīvu. Tagad mēs aicinām gan dalībvalstis, gan Eiropas Komisiju būtiski pastiprināt centienus tās īstenošanā. Kavēšanās vairs nav pieļaujama.”
Cienīgs dzīves līmenis
Minimālās algas direktīvas mērķis ir nodrošināt pietiekamu un sabiedriski taisnīgu likumā noteiktās minimālās atlīdzības līmeni, stiprināt kolektīvo pārrunu nozīmi un uzlabot darbinieku piekļuvi minimālās algas aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar direktīvā noteiktajām prasībām dalībvalstīm jāizveido skaidras un uzticamas procedūras, kas garantē, ka minimālā alga nodrošina cienīgu dzīves līmeni, palīdz samazināt strādājošo nabadzību, veicina sociālo saliedētību un mazina darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.
Eurostat dati liecina, ka 2025. gada janvārī likumā noteiktās minimālās mēneša algas ES dalībvalstīs būtiski atšķīrās — no 551 eiro Bulgārijā līdz 2638 eiro Luksemburgā. Latvijā minimālā alga sasniedza 740 eiro, kas joprojām ir viena no zemākajām visā Eiropas Savienībā.
