Neļaujiet telpaugiem izžūt, atbrīvojoties no šī izplatītā ieraduma

Tuvojas aukstākie mēneši, un daudzi palielina temperatūru, lai uzturētu savas mājas siltas. Tomēr tas var būt ļoti kaitīgi jūsu augiem.

Ja pamanāt, ka jūsu augi sāk vīst, iestājoties rudenim un ziemai, iemesls varētu būt apkure.

Kā pasargāt istabas augus no vīstīšanas?

Jūsu istabas augu lielākais ienaidnieks ir nepietiekams iekštelpu mitrums, kas visbiežāk rodas rudenī un ziemā, kad dzīvokļos sāk ieslēgties apkure. Lapas kļūst kraukšķīgas, sāk tumšoties, un augi pat sāk vīst.

Pat vienkārša atrašanās siltuma avota tuvumā var būt pietiekama, lai nodarītu ievērojamu kaitējumu augam. Tie, kuriem ir apsildāmās grīdas, var pamanīt, ka pastāvīga sildīšana izraisa sakņu pārkaršanu un stresu augam. Pēkšņa grīdas atdzišana pēc gaismas izslēgšanas arī nav vēlama, jo tā var šokēt augus.

Augi, kas dabiski aug mitrā klimatā, piemēram, papardes, kalatejas un mierlilijas, ir visvairāk pakļauti izžūšanas riskam. Izturīgāki augi, piemēram, zamiokulkas un čūskaugi, labāk panes sausu gaisu, taču laika gaitā tas var kaitēt pat tiem.

Lasi vēl:

Tātad, kas jādara, lai pasargātu augus no dzeltēšanas novembrī? Pirmkārt, pārvietojiet tos tālāk no radiatoriem, sildītājiem vai plītīm. Pamēģiniet tos novietot uz plauktiem, galdiem vai piekarināmiem podiem, lai izvairītos no tiešas siltā gaisa plūsmas.

Tāpat apsveriet iespēju grupēt augus vienā vietā — tas palīdzēs tiem dalīties mitrumā un radīt dabisku mikroklimatu. Varat arī novietot nelielu bļodu ar ūdeni augu tuvumā, lai palielinātu mitrumu. Neaizmirstiet tos regulāri apsmidzināt vai ziemā izmantot mitrinātāju.

Ja pamanāt bojātas daļas uz auga lapām, neuztraucieties — vienkārši nogrieziet bojātās daļas un pārvietojiet augu uz stabilāku, mitrāku vietu, prom no siltuma avotiem.