SEB bankas veiktā studentu aptauja liecina, ka, lai arī par uzkrājumu nepieciešamību un to veidošanu tiek runāts aizvien vairāk ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī skolā un augstskolā, tikai retajam jaunietim šādi uzkrājumi ir.
Vairāk kā puse aptaujāto norādījuši, ka uzkrājumus veido neregulāri un arī tad kādam kārotam pirkumam, savukārt 22% uzkrājumus neveido vispār un paļaujas uz draugu un vecāku atbalstu.
Aptaujas dati ļauj secināt, ka liela daļa (41%) studējošo joprojām dzīvo kopā ar vecākiem, kas samazina viņu izdevumus par mitekli, pārtiku un ikdienā nepieciešamajām sadzīves precēm. Puse jauniešu (45%) norādījuši, ka ikmēneša maksa par mitekli viņu budžetā veido būtisku vai ļoti būtisku daļu, savukārt 41% norādījuši, ka šim mērķim nauda netiek tērēta. Savukārt katrs otrais (53%) respondents apliecinājis, ka ļoti būtiska vai būtiska daļa viņa budžeta tiek tērēta dažādām izklaides iespējām – kino, klubiem, teātrim u.c. Tikai 18% aptaujāto norādījuši, ka naudu izklaidēm netērē, vai tērē maznozīmīgu daļu sava ikmēneša budžeta (29%).
"Jauniešu māku un vēlmi plānot savus ienākumus un izdevumus būtu jāveicina gan ģimenē, gan skolā. Ja budžeta plānošana netiek veikta ģimenē, arī jaunietim, uzsākot patstāvīgākas dzīves gaitas nav praktisku zināšanu un līdz ar to arī vēlmes plānot savus izdevumu un ienākumus, vēl jo vairāk – veidot arī uzkrājumus. Visbiežāk tieši studiju gadi ir tas laika posms, kad būtu jāsāk veidot savus ilgtermiņa uzkrājumus," uzsver SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis,
Atbildot uz jautājumu par finansiālā "drošības spilvena" veidošanu, tikai 14% aptaujāto jauniešu norādījuši, ka regulāri katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu neplānotiem izdevumiem, savukārt katrs otrais (52%) apgalvo, ka uzkrājumu veido atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams sakrāt konkrētam mērķim. Svarīgi, ka katrs piektais jaunietis (22%) norādījis, ka uzkrājumus neveido, nepieciešamības gadījumā viņš aizņemas no vecākiem vai draugiem.
"Studentu izdevumu sadali ikdienā galvenokārt ietekmē sociālais spiediens, kur savā veidā par motivāciju tēriņiem kalpo nepieciešamība uzturēt sociālos kontaktus. Aptauja skaidri arī norāda, ka lielākoties finansu plānošana ir saistīta ar konkrētu mērķi, lielākoties lietu iegādi. Tomēr mērķim būtu jābūt abstraktākam, lai optimizētu budžeta plānošanu un uzkrājumu veidošanu. Tas veicinās arī jauniešu atbildības veidošanos ne tikai par ienākumiem, bet arī izdevumiem," norāda Latvijas Universitātes Sociālās un kultūras antropoloģijas 2. kursa studente Anita Kundrāte.
SEB bankas apkopotā informācija liecina, ka bankas klienti – jaunieši- ikdienā izmanto dažādus finanšu pakalpojumus. 85% šīs grupas klientu ikdienas norēķiniem izmanto debetkarti VISA Electron studentiem, un tikai 5% kredītkarti. Valsts galvotais studiju vai studējošā kredīts, kā arī SEB bankas Studiju komerckredīts kopumā ir 23% klientu. Jaunieši ir aktīvi bankas elektronisko pakalpojumu izmantotāji – vairāk kā 83% izmanto SEB internetbanku Ibanka. Uzkrājumu SEB dzīvības apdrošināšanas polisēs veido vien 2,4% šīs vecuma grupas pārstāvju, bet pensiju 3. līmenī – 3,6%.
Par aptauju
SEB Studenta Bankas aptauja ar mērķi noskaidrot esošo un potenciālo studentu ikdienas finanšu paradumus tika veikta internetā 2011. gada jūnijā un tajā piedalījās 1455 Latvijas jauniešu vecumā no 19 – 25 gadiem.
Sanda Purviņa, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja
