19. februāris 2010 10:30
Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators uzrāda, ka iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenām kļūst arvien neitrālāks un samazinās piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū, jo pie pašreizējām cenām daudzi izvēlas mājokli izīrēt, nevis pārdot.
Piedāvājuma samazināšanās ir viens no faktoriem, kādēļ vērojams pat neliels nekustamā īpašuma cenu pieaugums sērijveida dzīvokļiem, tomēr aktivitāte nekustamā īpašumu tirgū ir neliela. Darījumu skaits ir būtiski mazāks nekā pirms 3-4 gadiem, un pārsvarā darījumi tiek veikti bez kredītlīdzekļu piesaistes.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Pieprasījums pēc kredītiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir ļoti zemā līmenī. Sadarbībā ar E-spy 2009. gada decembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka hipotekāro kredītu ņemt plāno vien 3% iedzīvotāju, 11% iedzīvotāju būtu gatavi uzņemties kredītsaistības, tomēr patlaban viņiem nav šādas nepieciešamības, savukārt pārējie 86% aptaujāto iedzīvotāju pašlaik dažādu iemeslu dēļ nevēlas ņemt aizdevumus (2008. gada augustā 11% aptaujāto iedzīvotāju plānoja ņemt kredītu, vēl 22% iedzīvotāju bija gatavi uzņemties kredītsaistības, ja rastos nepieciešamība, savukārt 67% respondentu tobrīd nebija gatavi ņemt kredītu)."
"Saglabājoties nelielam pieprasījumam pēc kredītiem, arī 2010. gadā varētu būt līdzīgas tendences, ka vairums nekustamā īpašuma darījumu notiek ar pircēju pašu naudas līdzekļiem, neņemot kredītus finanšu iestādēs, savukārt ierobežotais piedāvājums var veicināt tālāku nekustamā īpašuma cenu palielināšanos, visizteiktāk šī tendence varētu būt nelielas platības mājokļiem un mājokļiem kvalitatīvos projektos.
Tomēr tuvākajā nākotnē nekustamā īpašuma cenu pieaugums nebūs straujš, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vērojams ļoti augsts bezdarbs, būtiski samazinājušies iedzīvotāju ienākumi, iedzīvotājos valda liela neziņa par nākotni un viņi atturīgi izturas pret ilgtermiņa investīcijām un saistībām. Lielāku interesi par mājokļiem un aktivitātes palielināšanos nekustamā īpašuma tirgū var gaidīt tikai līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un bezdarba samazināšanos, kas palielinātu iedzīvotāju interesi par kredītu ņemšanu un banku interesi par aktīvāku kreditēšanu," norāda Edmunds Rudzītis.
Kā liecina SEB Mājokļa cenu indikatora ietvaros veiktā iedzīvotāju aptauja, šobrīd iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi īpašumā raksturojama kā neliela. Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā pusei jeb 57% Latvijas iedzīvotāju nav intereses iegādāties jaunu mājokli, neskatoties uz to, kāda ir šī mājokļa cena. 2008. gada augustā, pirms pasaules finanšu krīzes sākšanās, šāds viedoklis bija aptuveni ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju.
Ienākumu kritums un nedrošība par nākotni būtiski samazinājusi iedzīvotāju interesi par mājokļu iegādi. Arī dzīvokļu piedāvājuma klāsta palielināšanās īres segmentā un īres cenu samazināšanās ir viens no argumentiem, kas starp opcijām "īrēt mājokli" vai "pirkt mājokli" daļai liek izvēlēties pirmo variantu.
Atkarībā no īpašuma cenas mājokļa iegādi patlaban būtu gatavi apsvērt 32% Latvijas iedzīvotāju. "Dārgais gals" jeb nekustamā īpašuma cena virs 1500 EUR/m² ir akceptējama 1% Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši maz interesentu ir arī zemākās cenu kategorijās, kas atrodas virs 500 EUR/m² līmeņa. Ja mājokļa cena pārsniedz 500 EUR/m², tad šādā gadījumā nekustamā īpašuma iegādi apsvērtu vien 2.5% Latvijas iedzīvotāju. 9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par sev pieņemamu mājokļa cenu nosaukuši cenu līmeni robežās no 200 līdz 500 EUR/m².
Tādējādi kopējais iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi mājokļa iegādei par cenu virs 200 EUR/m², ir mazliet lielāks nekā 11% no kopējā respondentu skaita. Savukārt 21% Latvijas iedzīvotāju pieļauj domu iegādāties mājokli tikai tādā gadījumā, ja nekustamā īpašuma cena ir mazāka nekā 200 EUR/m². 11% aptaujas dalībnieku nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāds būtu cenu līmenis, pie kura viņi apsvērtu domu par jauna mājokļa iegādi. Aptaujas dati rāda, ka 65% no tiem, kas būtu gatavi iegādāties nekustamo īpašumu, to būtu gatavi darīt tikai pie nekustamā īpašuma cenām, kas mazākas nekā 200 EUR/m².
Vismazākā interese par jaunu mājokļu iegādi ir Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. 71% vidzemnieku, 65% Latgales iedzīvotāju un 63% kurzemnieku norādījuši, ka viņiem nav intereses iegādāties mājokli. Rīgā un Zemgalē interese par nekustamā īpašuma iegādi ir mazliet lielāka nekā pārējos reģionos – attiecīgi 46% rīdzinieku un pusei Zemgales iedzīvotāju nav intereses par mājokļa iegādi.
Aptaujas tehniskā informācija
Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Aptaujas veikšanas laiks: 15.01.2010. - 28.01.2010. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1014 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu.
seb GRUPA
