LIKTA: lai efektīvi ieviestu IKT, jāattīsta sabiedrības zināšanas un prasmes

Vieni no galvenajiem iemesliem, kas neļauj efektīvi ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) valsts tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs, ir izpratnes, zināšanu un prasmju trūkums, secināts Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā diskusijā. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra, ka jau pašlaik ir virkne veiksmīgu IKT risinājumu, kuru lietošana ir intuitīva, taču sabiedrībā jāuzlabo prasmes šīs iespējas izmantot.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš pauda pārliecību, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un tādēļ nebūs iespējams pielāgot visu izglītības programmu jaunajai pasaules kārtībai, būs nepieciešams ņemt vērā tehnoloģiju izmaiņas un attīstību. Tajā pašā laikā Latvijā jau ir vairāki lieliski risinājumi e-vidē, piemēram, vienotā pieteikšanās augstskolām, kas gūst aizvien lielāku atsaucību gan mācību iestāžu, gan topošo studentu vidū. Rektors arī minēja to, ka valstij ir jāattīsta e-pakalpojumi, jo tradicionālā veidā tie izmaksā ievērojami dārgāk, un ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu Latvijā, e-vides priekšrocības ir ievērojamas.

Pozitīvo aspektu, ko izglītības sistēmā var sniegt IKT, uzsvēra arī FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs: "Es gribētu, lai mani bērni nenestu uz skolu tik daudz un tik smagu grāmatu, kā tas notiek pašlaik, tādēļ atbalstu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu visos iespējamos izglītības sistēmas līmeņos – sākot no e-grāmatām un digitāliem mācību materiāliem, līdz planšetdatoram katram skolēnam."

LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsvēra, ka jauniešiem ir jāparāda, kā tiek būvētas un veidotas tehnoloģijas, jāsniedz ieskats ar IKT saistītās profesijās, lai uzsākot studijas jaunieši būtu labāk sagatavoti. Sagaidāms, ka 2015.g. 90% visu darba vietu ikvienā nozarē pieprasīs tehniskās iemaņas, tai skaitā e-prasmes, taču tajā pašā laikā aizvien pieaug IKT profesionāļu trūkums gan Latvijā, gan visā Eiropā.

Gaidis Bērziņš, LR tieslietu ministrs, īsumā ieskicējot e-pakalpojumu attīstību Tieslietu ministrijā un tās padotības iestādēs, akcentēja nepieciešamību veidot viegli saprotamus un vienkārši lietojamus pakalpojumus, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tos būtu ērti izmantot. Ministrs uzsvēra, ka daudzās jomās e-pakalpojumu klāsts jau ir ļoti plašs, piemēram, Valsts Zemes dienestā, bet gribētos, lai šos pakalpojumus e-vidē izmantotu vairāk.

Komentējot IKT nozīmi uzņēmējdarbības vidē, diskusijas dalībnieki uzsvēra vairākus faktorus, kuru attīstīšana ir būtiska, uzlabojot valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī – integrētu datubāzu veidošana un informācijas atkalizmantošana, viegli saprotamas un intuitīvas sistēmas. Tāpat būtu svarīgi apzināt, kad ir tiešām nepieciešams drukāts dokuments, un kad tas nav nepieciešams − ir virkne procedūru, kad tādi nav vajadzīgi, norādīja Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Uzņēmēji arī atzina, ka būtiska Latvijas priekšrocība ir tās nelielie izmēri (teritorija, iedzīvotāju skaits un citi faktori), kas ļauj ātri ieviest, notestēt un nepārtraukti attīstīt visdažādākos risinājumus ar salīdzinoši mazākām investīcijām, nekā būtu nepieciešams lielākās valstīs.

Vērtējot, cik e-aprīkots patlaban ir Latvijas iedzīvotājs, Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis atzina, ka valstī nepieciešams attīstīt izpratni par IKT kā efektīvu biznesa rīku. "Mums aktīvi jāskaidro sabiedrībai, lai katrs iedzīvotājs saprastu, apgūtu un praktiski pielietotu tās iespējas, ko sniedz IKT. Esmu pārliecināts, ka to ieviešana un sistēmiska lietošana uzlabos ne tikai biznesa procesus, bet arī sabiedrības ikdienu un kopējo attīstību," ir pārliecināts Ē.Eglītis.

Jautāts par 90% bezpapīra dokumentācijas apriti valsts pārvaldē, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, norādīja, ka tas ir reāli sasniedzams mērķis, jo jau pašlaik lielākā daļa dokumentācijas savstarpējā apritē tiek izmantota attālināti.

"Gandrīz visās valsts pārvaldes iestādēs notiek virzība uz e-pārvaldes principu ieviešanu, tādēļ drīzāk jājautā kad, nevis kā tiks ieviesta 100% bezpapīra aprite. Tiesa, vēl ir jomas, kurās jāatrod piemēroti risinājumi, taču kopumā process attīstītās."

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jau 2002.g. Valsts pārvaldes likumā tika noteikts, ka valsts iestādēm savā starpā jāapmainās ar informāciju, tomēr joprojām iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieciešams saņemt izziņas vienā valsts iestādē, lai nodotu informāciju citai valsts iestādei. Mums ir jālieto tās tehnoloģijas un risinājumi, kas mums ir pieejami – tie ir labi un ļauj daudzas lietas paveikt e-vidē, par to esmu pārliecinājies es pats, piemēram, virtuāli piereģistrējot uzņēmumu.

"Informācijas sabiedrības attīstībai ir izšķiroša loma labklājīgas sabiedrības attīstības nodrošināšanā, tādēļ būtiskākais darbs šī mērķa sasniegšanā ir visu paaudžu izglītošana par IKT sniegtajām priekšrocībām un praktiska apmācība to izmantošanā. Sasniedzot hartas mērķus, tiks veicināta nodarbinātība, iedzīvotāju adaptācijas spējas, aktīva pilsoniskā līdzdalība un personīgā pašpilnveide ikvienā dzīves posmā," ir pārliecināta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

LIKTA izstrādāto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares prioritāšu hartu pasākuma laikā š.g. 13.jūnijā parakstīja nozares NVO un darba devēju organizācijas, vadošās augstskolas, nozares uzņēmumi un citas organizācijas – VA Kultūras informācijas sistēmas, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas IT klasteris, SIA "Latvijas Mobilais telefons", Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, AS "Swedbank", Vidzemes Augstskola.

Kopumā atbalstu Hartai izteikušas jau gandrīz 20 organizācijas un to skaits arvien palielinās.

LIKTA informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares prioritāšu harta ir apņemšanās palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai. Tajā izvirzīti seši būtiskākie virzieni: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un vienkārši pieejams kultūras mantojums.

Par LIKTA
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) – profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998. gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas. Plašāka informācija: http://www.likta.lv.

LIKTA birojs

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Ēdienu un dzērienu receptes