Meža īpašniekiem trūkst zināšanu par efektīvu meža apsaimniekošanu

Meža īpašniekiem grūtības visbiežāk sagādā zināšanu trūkums un nepietiekama informācija par efektīvu meža apsaimniekošanu, kā arī uzticamu partneru atrašana. Tā liecina mežu apsaimniekošanas uzņēmuma "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" nesen veiktās aptaujas rezultāti, kurā apkopots 1502 meža īpašnieku viedoklis.

Vaicāti par sarežģījumiem, ar kuriem nācies saskarties, apsaimniekojot mežu, īpašnieki visbiežāk nosauc zināšanu trūkumu, nepietiekamu informāciju par efektīvu meža apsaimniekošanu un grūtības atrast uzticamus partnerus. Nereti tiek minētas arī komplicētas likumdošanas prasības un naudas trūkums. Tikai piektdaļa jeb 22,8% respondentu nesaskata grūtības meža apsaimniekošanā.

Viena no Latvijas mežu nozares problēmām ir mirusī koksne, kas tiek atstāta sapūšanai teritorijās, kurās nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu hektāru Latvija atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā. Krituši koki tiek atstāti mežā gan vides prasību dēļ ar mērķi nodrošināt dabas daudzveidību, gan arī meža īpašnieku nepareizi pieņemtu lēmumu dēļ. Pārauguši, nekopti meži rada zaudējumu risku, jo tādos vētras postījumi mēdz būt pamatīgāki.

“Mūsu darbiniekiem nereti nākas saskarties ar nepareizi pieņemtiem lēmumiem, kuru sekas ir liels daudzums vētrās nolauztu koku. To vērtība mērāma tūkstošos eiro. Turklāt jārēķina klāt arī meža atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk īpašnieku sāk apzināties, ka pareizi kopts un apsaimniekots mežs ir milzīga vērtība. Tāpēc padomi, kā atbildīgi rūpēties par šādu īpašumu, šobrīd ir ļoti pieprasīti – mūsu meža meistariem ir darba pilnas rokas,” uzsver “Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” valdes loceklis Kristaps Jēkabsons.

Uzņēmuma pieredze rāda: ja agrāk mežu īpašniekiem bija raksturīga vēlme gūt peļņu pēc iespējas ātrāk, tad tagad virsroku ņem ilgtermiņa skatījums. “Arvien biežāk īpašnieki iegulda līdzekļus mežu atjaunošanā, stādīšanā un jaunaudžu kopšanā. Pirmos ieguvumus no šādām investīcijām varēs sajust pēc vairākiem gadiem, taču pilnā mērā šo ieguldījumu augļus novērtēs nākamās īpašnieku paaudzes,” skaidro Kristaps Jēkabsons.

Aptaujātie mežu īpašnieki atzīst, ka, pieņemot lēmumus par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā meža ciršana vai pārdošana, viņi visbiežāk vērstos pie uzticamiem cilvēkiem, piemēram, radiniekiem, draugiem, paziņām, kolēģiem vai pie kvalificētiem meža nozares speciālistiem.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visbiežāk veiktie meža darbi ir kritušo koku izvešana, jaunaudžu kopšana un pieauguša meža ciršana. Visretāk tiek veikti infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, meliorācija. Savā mežā neko nedara 8,3% aptaujāto meža īpašnieku.

To darbu vidū, kas tiks veikti tuvākā gada laikā, visbiežāk tiek minēta meža kopšana, tīrīšana vai bojātu koku nociršana, kā arī malkas vai kokmateriālu iegūšana pašu vajadzībām. Neko neplāno darīt 36,4% aptaujāto respondentu. Jāuzsver, ka tikai niecīga daļa mežu īpašnieku plānoja sava meža ciršanu, lai kompensētu Covid-19 epidēmijas dēļ zaudētos ienākumus vai gūtu līdzekļus kredītsaistību vai parādsaistību kārtošanai vai kādam pirkumam.

MRS grupa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums