Samazinātā PVN piemērošana svaigai pārtikai sniedz plašākus un būtiskākus ieguvumus, nekā tikai ietekmi uz produkta cenu


foto;www.farming.lv
Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka atbilstoši veiktajam izvērtējumam par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% likmes piemērošanu svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ir secināts, ka samazinātās PVN 5% likmes ieviešana ir sevi attaisnojusi, jo efektivitātes rādītāju izpilde ir pozitīva un tā ir devusi būtiskus ieguvumus nozarei kopumā.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts: “Mēs esam jau vairākkārt runājuši un informējuši par ieguvumiem un sasniegtajiem rādītājiem, ko ir devusi samazinātās PVN 5% likmes ieviešana. Ieguvēji ir visas iesaistītās puses, tajā skaitā primāri – tie ir Latvijas iedzīvotāji, nozare un tautsaimniecība kopumā. Kā viens no faktoriem viennozīmīgi ir jāuzsver ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības vecināšana sabiedrībā. Skaitļi ir pārliecinoši – tie iezīmē uzskatāmus ieguvumus, tādēļ viennozīmīgi varu apgalvot, ka PVN samazināšana svaigās pārtikas grupām viennozīmīgi sevi ir attaisnojusi, turklāt Zemkopības ministrija turpinās strādāt pie tā, lai samazinātais PVN 5% tuvākajos gados tiktu piemērots arī svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Svaigas un kvalitatīvas pašmāju pārtikas produktiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem – sabiedrībai nav jāpārmaksā par svaigu vietējo pārtiku.”

Latvijas lauksaimniecības pētnieku veiktā izpēte (veicot cenu monitoringu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) liecina, ka 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā cenas augļiem, ogām un dārzeņiem Latvijā ir samazinājušās par  11,7 procentu punktiem. Turklāt šī produkcija Latvijā ir lētāka nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā! ZM uzsver, ka visvairāk no samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas ir ieguvuši tieši patērētāji – Latvijas iedzīvotāji, kas var par zemāku cenu iegādāties svaigus augļus, ogas un dārzeņus ne tikai sabiedrībā zināmos un iecienītos veikalos, bet arī tirgū.

Ministrijas ieskatā PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo trūcīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka finansiāli lielāku ieguvumu no PVN samazināšanas ir ieguvušas tieši finansiāli mazāk nodrošinātās sabiedrības grupas. Turklāt Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem ES dalībvalstu starpā. Tāpēc PVN ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību arī citas ES dalībvalstis ir mazinājušas ienākumu nevienlīdzību.

Pozitīvas tendences ir uzskatāmi redzamas – kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas ir pieaudzis svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņš. Saskaņā ar Latvijas tirgotāju sniegto informāciju Latvijas izcelsmes augļu, dārzeņu un ogu ar samazināto PVN likmi mazumtirdzniecības realizācijas apjoms (vērtības izteiksmē bez PVN) ir palielinājies pat par 14%! Ne mazāk svarīgi ir tas, ka augļu, ogu un dārzeņu patēriņam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem. Nepietiekami lietojot augļus un dārzeņus ikdienas uzturā, cilvēkam var tikt veicināta liekā svara un aptaukošanās attīstība, kas ilgtermiņā var sekmēt hronisku slimību attīstību.

Visbeidzot, kā viens no svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem jeb sasniegumiem ir tas, ka samazinātās 5% PVN likmes ieviešana ir mazinājusi ēnu ekonomiku šajā nozarē. Proti, uzņēmēji izvēlas legalizēt savu darbību, padarot to caurspīdīgu, kopumā mazinot ēnu ekonomiku augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā. Viens no rādītājiem, kas liecina par pozitīvo tendenci, ir reģistrēto PVN maksātāju pieaugošais skaits – kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas tas ir pieaudzis par 5%. Turklāt arī no 2018. gada uz 2019. gadu ir palielinājusies ar 5% PVN likmi apliekamo darījumu vērtība par 15,6%, jeb 43 miljoniem eiro. Arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas nozarē ir pieaudzis – no 2017. gada līdz 2019. gadam vidējā alga nozarē ir palielinājusies par 17%.

Visbeidzot ZM uzsver, ka iepriekš provizoriski aprēķinātā ietekme uz valsts budžetu realitātē ir vidēji uz pusi mazāka – plānoto 6 miljonu eiro vietā.

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi