Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē runā par labvēlīgākiem risinājumiem lauksaimniekiem...

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē runā par labvēlīgākiem risinājumiem lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zivsaimniekiem.

Otrdien, 7. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tikās ar četrām augstām ES amatpersonām, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus, kuros Latvijas lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zivsaimniekiem nepieciešama labvēlīgu risinājumu panākšana ES.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti par Latvijas rīcību Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības apkarošanā un pārrunāja turpmāko iespējamo ES atbalstu Latvijas cūkkopības nozarei, kuru ļoti negatīvi ir ietekmējis ĀCM. Šāds atbalsts palīdzētu cūkkopjiem kompensēt zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvnieku ĀCM izplatību saimniecībās un bīstamās slimības apkarošanā ieviestajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Zemkopības ministrs komisāru Vīteni Andrjukaiti informēja arī par Latvijas vēlmi pēc 2017. gada 1. septembra tradicionālajiem gaļas un zivju kūpinājumiem saglabāt pašreizējo benzo(a)pirēna normu – līdz 5 mikrogramiem kilogramā. Latvija ir veikusi nozīmīgus tehnoloģiskus uzlabojumus, lai panāktu pēc iespējas zemu benzo(a)pirēna līmeni tradicionāli kūpinātajos gaļas un zivju produktos, nezaudējot raksturīgās un patērētāju iecienītās tradicionālo kūpinājumu garšas un smaržas īpašības. Līdzšinējā benzo(a)pirēna līmeņa saglabāšana ļaus nodrošināt Latvijas patērētājus ar iecienītiem produktiem un saglabāt darba vietas Latvijas laukos, kur šobrīd 462 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šī kūpināšanas metode ir pamatnodarbošanās. EK ir noskaņota pozitīvi par atkāpju turpināšanu, taču vienlaikus uzsver, ka uz atkāpi varēs pretendēt tikai tās dalībvalstis, kuras ir iesniegušas EK nepieciešamos datus. Zemkopības ministrija EK jau ir iesniegusi nepieciešamos detalizētos datus. Komisārs Vītenis Andrjukaitis apliecināja, ka ieinteresētās dalībvalstis varēs turpināt atkāpes pēc 2017. gada 1. septembra un, balstoties uz dalībvalstu iesniegto datu vērtēšanas rezultātiem, rast sabalansētu risinājumu atkāpes piemērošanai nākotnē.

Tiekoties ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Jirži Plevu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra nepieciešamību piemērot elastīgāku pieeju izmaiņām Lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam, lai atbilstoši dažādiem ietekmējošiem faktoriem varētu operatīvāk veikt izmaiņas programmas darbībā, kas sekmētu ES finansējuma mērķtiecīgākas investīcijas lauku attīstībā. “Pārlieku lielā detalizācija būtiski apgrūtina dalībvalstu iespējas savlaikus veikt izmaiņas Lauku attīstības programmas atbalsta saņemšanas nosacījumos bez Eiropas Komisijas saskaņojuma. Tas kavē Latvijai piešķirtā finansējuma mērķtiecīgāku un efektīvāku izlietojumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai,” teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs Česlavs Sikerskis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija vienisprātis, ka ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā plānošanas periodā ir jāveicina lauksaimnieku konkurētspēja visās dalībvalstīs, t.sk. tiešo maksājumu izlīdzināšanā un taisnīgā lauku attīstības finansējuma noteikšanā, kas būs ieguldījums vienlīdzīgā un vienmērīgā lauku teritoriju attīstībā visā ES. Zemkopības ministrs komitejas vadītāju Česlavu Sikerski arī informēja par Latvijas prasību pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

 

Kā zināms, 11 Latvijas zvejas kuģi saņēma atļauju 2017. gadā zvejot sniega krabjus Svalbāras zvejas apgabalos. Ar ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pārrunāja nepieciešamību beidzot rast risinājumu situācijai, kurā Norvēģijas varas iestādes bez pamatojuma aizturēja Latvijas zvejas kuģi “Senators”, kas bija sācis zveju Svalbāras ūdeņos un kļuva par “ķīlnieku” labticīgai ES normatīvu ievērošanai. Jānis Dūklavs aicinās EK nevilcināties ar šā jautājuma risināšanu. Ņemot vērā faktu, ka radusies situācija nav saistāma ar Kopējās zivsaimniecības politikas ietvaru, bet ir sekas ES regulas izpildes un tajā paredzēto likumīgo tiesību traucējumam, Latvija aicina EK nodrošināt ārkārtas finansiālo palīdzību Latvijas zvejas industrijai, lai atvieglotu finansiālo zaudējumu sekas, kas radušās kuģu dīkstāves un regulas ieviešanas neiespējamības dēļ. Komisārs Karmenu Vella apliecināja jautājuma augsto svarīgumu un personīgo iesaisti tā risināšanā, kā arī norādīja, ka EK aktīvās sarunās ar Norvēģiju centīsies panākt iespējami ātrāku Latvijas zvejas kuģa atbrīvošanu un sniega krabju zvejas atsākšanu, kā arī EK un Latvijas ekspertu līmenī apspriedīs iespējamos atbalsta instrumentus, kuri varētu tikt pielietoti nozarei radušos zaudējumu ietekmes mazināšanai. 

Zemkopības ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  jämföra smslån  parkets  palodzes  autoserviss