Glutēns – patiess drauds veselībai vai kārtējais modes kliedziens?


foto;Gorod.lv
Veselīgs uzturs un rūpes par sevi ir kļuvis par pēdējā laika tendenci lielai daļai sabiedrības – veikalu tīkla ELVI dati apstiprina – pieaug veselīgo produktu pārdošanas apjomi – cilvēki vairāk pērk dārzeņus, ekoloģiskus produktus, veģetāru uzturu. Par vienu no trendiem ir kļuvusi arī atteikšanās no glutēnu saturošiem ēdieniem, apgalvojot, ka tieši glutēna izslēgšana no ēdienkartes palīdz iegūt slaidu figūru un labu veselību. Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI uztura speciāliste Jevgēnija Jansone skaidro mītus - vai glutēns patiešām ir drauds veselībai, kas jāizskauž no mūsu ēdienkartes, vai tomēr šis ir modes kliedziens, kam daudzi seko akli un nepamatoti.

1.mīts. Glutēns ir kaitīgs cilvēka organismam.

 

Glutēns jeb lipeklis ir kviešu, rudzu un miežu olbaltumviela, graudaugu proteīns, kas ir pilnībā piemērots cilvēka uzturam, ja vien personai nav diagnosticēta autoimūnā saslimšana celiakija. Celiakija nozīmē to, ka organisms, ja tajā nonāk šī graudu olbaltumviela, sāk uzbrukt pats savai gremošanas sistēmai, noārdot zarnu bārkstiņas, tāpēc ķermenis vairs nevar normāli uzsūkt barības vielas. Celiakijas izpausmes ir individuālas un līdzīgas virknei citu saslimšanu, piemēram, caureja, vēdera uzpūšanās, slikta dūša, vemšana, aizcietējumi, svara zaudēšana, ādas izsitumi, nogurums u.c., tāpēc šo slimību var diagnosticēt tikai ārsts, izmantojot asinsanalīzes, fibrogastroskopiju un citas metodes. Celiakiju nevar izārstēt, taču ar to var sadzīvot, ievērojot stingru bezglutēna diētu visa mūža garumā. Pacientiem ar celiakiju glutēns tiešām ir ļoti kaitīgs! Kaitīgs tas var būt arī cilvēkiem, kam ir alerģija pret kviešiem, vai kādu citu graudaugu veidu, bet nav celiakijas. Taču medicīnisku diagnožu uzstādīšanu atstāsim ārsta ziņā un gadījumos, kad ārsts nav diagnosticējis kādu kaiti, kas nosaka nepieciešamību izvairīties no graudaugu produktiem, ir jāatceras – tie satur daudz vērtīgu un organismam absolūti nepieciešamu uzturvielu, kuru trūkums var nodarīt lielu postu mūsu veselībai. Graudaugi ir jāēd, tikai jādomā, kādos apjomos un kādā veidā to darīt!

2.mīts. Glutēna lietošana uzturā rada lieko svaru.

 

Daudzi cilvēki, pieņemot lēmumu neēst glutēnu saturošus produktus, tiešām notievē. Šis ātrais efekts rada maldīgu priekšstatu, ka glutēns ir liekā svara izraisītājs, taču svara zudumu izraisa nevis glutēna neēšana, bet fakts, ka cilvēks pārstāj ēst balto miltu produktus, burgerus, kūkas, cepumus un vēl veselu virkni tiešām neveselīgu produktu, kas rada lieko svaru, jo satur pārlieku attīrītos baltos miltus, daudz cukura, neveselīgos taukus un citas mums absolūti nevajadzīgas lietas, un ar pašu glutēnu tam nav nekāda sakara. Pārtraucot ēst neveselīgos produktus, organismā rodas kaloriju deficīts un svara zudums, taču tā nenotiek ar visiem, jo mūsdienās ir ļoti viegli atrast veidus, kā “zaudētās” kalorijas uzņemt ar bezglutēna produktiem. Glutēnam kā olbaltumvielai nav nekāda iespaida uz ķermeņa svaru.


 


 


 

 

3.mīts. Ja produkts ir bez glutēna – tas ir veselīgs.

 

Bezglutēna diēta tagad ir modē. Uztura speciālistu praksē arvien biežāk ir novērojami gadījumi, kad cilvēks, atnākot uz konsultāciju ar patiesu lepnumu stāsta, ka ir uzsācis bezglutēna diētu, taču nespēj pamatot – kāpēc, jo tam tiešām nav nekāda pamata. Taču šo modes tendenci ir sapratuši arī pārtikas produktu ražotāji, tāpēc arvien biežāk uz produktu iepakojumiem tiek rakstīts “bez glutēna”, turklāt šādi uzraksti sāk parādīties pat uz visneiedomājamākajām precēm, jo produktus ar uzrakstu “bez glutēna” gluži vienkārši ir vieglāk pārdot. Te nu jāatgādina, ka arī šo produktu izvēlē ir jāievēro vecais labais “pēti sastāvu” princips! Bezglutēna produktiem, tieši tāpat kā produktiem, kas satur glutēnu, garšas, tekstūras un konsistences nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas neveselīgas piedevas, taukskābes, cukurs u.c., kas kopā veido īsteni neveselīgu un organismam nevajadzīgu buķeti, tāpēc, ja vēlies ēst patiešām veselīgi, pēti visu sastāvu un ēd gudri, nevis izvēlies produktus tikai pēc tā, vai tas satur glutēnu!

4.mīts. Glutēns ir visos graudaugos.

 

Glutēnu satur kvieši, rudzi, mieži un tritikāle, kas ir kviešu un rudzu krustojums. Bieži celiakijas pacientiem un cilvēkiem, kas ievēro bezglutēna diētu, rekomendē izvairīties arī no auzām un auzu produktiem, kaut gan auzas nesatur glutēnu un to lipeklis ir atšķirīgs. Tas tādēļ, ka auzas ļoti bieži audzē un apstrādā turpat, kur citus biežāk sastopamos, glutēnu saturošos graudaugus un ir ļoti iespējams, ka glutēns nelielās devās var būt sastopams arī auzu produktos. Taču nav jābrīnās, ja veikalā veselīgo preču plauktos ieraugāt bezglutēna produktus no auzām – tas nozīmē, ka šis ražotājs ir spējis sertificēt savu ražotni un garantēt, ka šīs preces tapšanā izmantotās auzas ir apstrādātas atbilstoši augstākajiem standartiem un produkts tiešām ir drošs cilvēkiem, kam jāievēro speciālā diēta. Glutēns nav arī griķu, rīsu, kukurūzas, kvinojas un citi graudaugu sastāvā, tādēļ, ja veselības apsvērumu dēļ jāatsakās no glutēnu saturošiem produktiem, veikalu plauktos noteikti var atrast daudz alternatīvu.

Veselam cilvēkam glutēns nav kaitīgs, un ir jāēd kvalitatīvi graudaugu produkti, atceroties par mērenību un sabalansētību, taču, ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr nolemjat atteikties no šo graudu olbaltumvielu lietošanas, atcerieties – arī bezglutēna produktu klāstā ir gan veselīgas, gan neveselīgas preces – izvēle jāizdara, pētot konkrētos produktus, nevis klaji uzticoties uztura modei.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli