Nevēlies slimot? Neapspied emocijas!

foto;https://medicine.lv/
Lai sakārtotu ķermeni, jāsakārto galva
Mūsu organisms ir vienots veselums, kurā prāts, emocijas un ķermenis nepārtraukti mijiedarbojas. Psihosomatika ņem vērā to, ka starp smadzenēm un citām orgānu sistēmām pastāv bioloģiska saite un pēta, kā emociju ietekmē mainās mūsu fiziskā veselība. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence somatizēties jeb izpausties caur kādu ķermeņa simptomu, piemēram, galvas, vēdera vai muguras sāpēm, tāpēc nepietiek ārstēt tikai ķermeni. Ir jāsakārto arī galva un jāatrod cēlonis mūsu sliktajai pašsajūtai.
Emocijas ietekmē visas ķermeņa sistēmas
Ir teiciens, ka visas slimības sākas galvā. Sava taisnība tajā ir, jo mūsu nervu sistēma ir cieši saistīta ar endokrīno sistēmu un imūno sistēmu, kas mūs aizsargā un palīdz saglabāt labu veselību. Emocijas ir bioķīmisks process. Brīdī, kad jūtamies priecīgi, dusmīgi vai nobijušies, mūsu ķermenī izdalās dažādas vielas, kas atstāj ietekmi uz visu ķermeni. Ir zināms, ka hronisks nemiers, dusmas un bailes palielina sirds un asinsvadu slimību risku, jo pastiprināti izdalās stresa hormoni (adrenalīns, noradrenalīns un kortizols), kas sašaurina asinsvadus, paaugstina spiedienu un rada artēriju sieniņu “nolietošanos”. Piemēram, bērni, kas uzsāk bērnudārza gaitas, sāk slimot ne jau tāpēc, ka viņi pēkšņi būtu pakļauti vīrusiem. Ja vien bērns nedzīvo četrās sienās un apmeklē spēļu laukumus un lielveikalus, viņš visu laiku ir saskarē ar vīrusiem. Patiesais slimošanas iemesls ir emocionālie pārdzīvojumi – jauna vide, šķiršanās no mammas un tēta, kas rada papildus stresu organismam un tas vairs nespēj pretoties vīrusiem.
Nejūtība ir bīstama
Cilvēki izvairās no sastapšanās ar emocijām, jo nezina kā ar tām apieties. Viņi dara visu, lai neko nejustu, taču tas jebkuru emocionālu problēmu tikai vēl vairāk padziļina, nevis atrisina. Mums būtu jāpieņem, ka kaut ko just ir normāli. Veselības problēmas rodas nevis tāpēc, ka piedzīvojam negatīvas emocijas, bet tāpēc, ka tās neatpazīstam, ignorējam vai cenšamies apspiest. Mums no mazām dienām būtu jāmāca bērnus just un prast diferencēt dažādas emocijas. Nevajag kļūt pašdestruktīvam vai destruktīvam pret citiem, bet vajag saprast, kas radījis konkrēto emociju. Kad ieraugām cēloni, mēs varam uzņemties atbildību un kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Piemēram, ja pieaudzis cilvēks apzinās, ka viņu sadusmo tas, ka vecāki māca dzīvot, viņš var mainīt attieksmi, tikties retāk, ignorēt vecākus vai meklēt citu risinājumu.
Atbrīvoties no stereotipiem
Dažkārt pie mūsu emocionālās nejūtības vainīga ir audzināšana, kas radījusi dažādus greizus pieņēmumus, piemēram, ka vīrieši neraud vai ka labas meitenes nedusmojas. Vecāki mudina bērnus nebaidīties vai neskumt, kā rezultātā bērns iemācās bloķēt emocionālos impulsus, un tie ar laiku somatizējas. Lai atkal sāktu just, mums ir jāatbrīvojas no šiem stereotipiem un jāatļauj sev izjust visu emociju gammu. Pozitīva tendence vērojama attiecībā uz jaunajiem vecākiem. Viņi daudz vairāk kā iepriekšējās paaudzes interesējas ar savu bērnu emocionālo veselību. Problēma ir vienīgi tajā, ka dažkārt jaunie vecāki aiziet otrā galējībā un satraucas par daudz, uzpūšot no mušas ziloni. Tai pat laikā vecākā paaudze turpina ārstēt simptomus, nevis strādā ar cēloņiem.
Medikamenti – jā vai nē?
Ne visas slimības var izārstēt tikai ar attieksmes maiņu. Ja slimība ir smagā formā, piemēram, smaga depresija, lai uzsāktu izmaiņas procesu, medikamenti ir vajadzīgi, jo pacientam nav resursu sākt kaut ko darīt. Pie vieglas trauksmes medikamenti ir kā spieķītis, kas uz brīdi ļauj justies labāk, taču cēlonis paliek neatklāts un dziļākā problēma - nerisināta. Brīdī, kad sastopamies ar kādu slimību, piemēram, hroniskām sāpēm vai sirds problēmām, ir vērts veikt visus medicīniskos izmeklējumus, lai izslēgtu nopietnas saslimšanas. Ja pašā orgānā cēlonis netiek atrasts vai kāda cita slimība netiek diagnosticēta, ir jādomā, ka simptoms, iespējams, saistīts ar mūsu psihoemocionālo stāvokli.
Jāstrādā ar sevi
Regulārs darbs ar sevi ir labākā slimību profilakse. Mēs varam to darīt paši, piemēram, lasot grāmatas vai apmeklējot seminārus, taču dažkārt mums var būt nepieciešama palīdzība no malas. Piemēram, ja cilvēks grib kaut ko mainīt, bet ir iestrēdzis, nav jācieš, bet jāmeklē psihoterapeita palīdzība. Fakts, ka terapeiti taču ir “dārgi”, mēdz būt tikai aizbildināšanās. Ir cilvēki, kuri cigaretēs un alkoholā iztērē daudz vairāk, nekā samaksātu par terapiju. Ja cilvēks patiešām ir motivēts kaut ko mainīt savā dzīvē, laiks, nauda un iespējas atrodas.
Papildu informācija
“Garīgās veselības nedēļas”, kas norisināsies no 14. līdz 17. novembrim koncertzālē “Lielais dzintars”, pasākumu ietvaros ārsta – psihoterapeita Artūra Miksona lekcija “Ilgstoši apspiestu emociju ietekme uz ķermeni” - 16. novembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30 Kamerzālē, 2. stāvā.
Pasākums tiek finansēts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2/16/I/088 “Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs” ietvaros. Pasākuma informatīvais atbalstītājs: Kurzemes Radio.
Raksts tapis pasākuma “Garīgā veselības nedēļa” vajadzībām sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Divi gani” un ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu.
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Projekta ietvaros Kurzemē stiprina tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un sabiedrības drošību
Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību pret bērniem
Ata Jurgenovska pirmā personālizstāde „SAVIĻŅO-JUMS”
Žurnāla „Jurista Vārds” studentu konkursa uzvarētāju vidū – RTA absolvente Olīvija Tuvi
Vēl šajā sadaļā
- Ķīmijterapeiti aicina pilnveidot vēža pacientu ārstēšanu, paredzot tam garantētu finansējumu
- Viltīgās kakla sāpēs!
- Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: pastaiga mežā ir atslodze nervu sistēmai
- Skaidro speciālists: ieteikumi, ko ņemt vērā, ja bērnam ir cukura diabēts
- Jo ātrāka ārstēšanas uzsākšana, jo labāks būs rezultāts - par endometriozi stāsta speciālists
- Kas izraisa libido samazināšanos sievietēm? Skaidro speciālists
- Aicina ziedot bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām
- Notiks seminārs par bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi
- Bērnu aprūpes iestāžu darbinieki un jaunieši papildinājuši zināšanas par veselīgu uzturu
- PAR NELAIMI, KURAS IEMESLS VAR BŪT BĒRNA KRATĪŠANA VAI PASVIEŠANA GAISĀ
Aktuālās ziņas
- Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību pret bērniem
- LATVIJAS V OLIMPIĀDE PĀRCELTA UZ 2022.GADU
- Valsts prezidenta uzruna Muzeju krātuvju kompleksa atklāšanā
- Strauji palielinājusies kravas automašīnu rinda pie Terehovas MKP, aicinām izmantot iespēju Latvijas-Krievijas robežu..
- E.Rinkēvičs ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē izceļ klimatneitralitāti
- “Ferratum Grupas” pētījums: latvieši Ziemassvētkos būs dāsnāki nekā pirms gada
- Kad un kādēļ jāpērk vinjete? Par tās neiegādāšanos draud bargs sods!
- FM: Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi
- Pasniegta Eiropas Atzinības zīme valodu apguvē
- No Ukrainas Latvijā ieradušies Krievijas atbrīvotie politieslodzītie un viņu ģimenes locekļi
- Projekta ietvaros Kurzemē stiprina tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un sabiedrības drošību
- Aptaujā noskaidroti biežākie pārkāpumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm
- Trešdaļa datoru, kas apstrādā biometriskos datus, ir pakļauta tālvadības vai datu zādzības mēģinājumiem
- 2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,7 %
- Tabakas nozares asociācija: pastāvošā likumdošana ierobežo cīņu ar kontrabandu
- Iekštelpu paaudze: vairāk nekā 35 % bērnu Latvijā dzīvo veselībai kaitīgās mājās
- Lai palīdzētu bērniem ar kustību traucējumiem iedzīvotāji apēduši 81778 kukulīšus maizes
- Turpmāk īpašniekiem suņi ar mikroshēmu jāapzīmē un LDC jāreģistrē līdz suņu 4 mēnešu vecumam
- Sarkanā paklāja noma kā pasākuma izdevumu optimizēšana
- Trešajā Adventē Rīgā turpinās Ziemassvētku ieskaņas pasākumi
Ceturdiena, 12. decembris
|
![]() ![]() |
- Projekta ietvaros Kurzemē stiprina tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un sabiedrības drošību
- Aptaujā noskaidroti biežākie pārkāpumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm
- Trešdaļa datoru, kas apstrādā biometriskos datus, ir pakļauta tālvadības vai datu zādzības mēģinājumiem
- 2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,7 %
- Tabakas nozares asociācija: pastāvošā likumdošana ierobežo cīņu ar kontrabandu