Veselības indekss: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzturā nelieto konkrētus produktus


foto;aif.ru
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs no sava ikdienas uztura izslēdz kādu produktu, kamēr 66% sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot – liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

Vismaz piektā daļa (~20%) respondentu norādījuši, ka ir atsevišķi produkti, kuri netiek iekļauti uzturā, jo tie vienkārši negaršo, piemēram, sēnes, bietes, trekna gaļa u.c.

Savukārt 9% respondentu norādījuši, ka neēd konkrētus produktus, jo uzskata, ka “veselībai tie nav labi vai organismam nav nepieciešami”. 3% norādījuši, ka atsevišķu produktu neiekļaušana ēdienkartē saistīta ar alerģiju vai nepanesamību. Tikai 0,4% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņi ir veģetārieši, tas ir – uzturā nelieto gaļas produktus, bet 0,1% aptaujāto sevi pieskaita svaigēdājiem, uzturā lietojot termiski neapstrādātus produktus.

Veģetārismam ir daudz paveidu

“Veģetārismam ir daudz veidu, tāpēc, iespējams, izslēdzot no uzturu gaļu, bet ēdot zivis un lietojot piena produktus, cilvēks sevi neuzskata par veģetārieti. Ir semi vai demi veģetārieši, kas izslēdz sarkano gaļu. Pescetarian (pescetārieši) – izslēdz sarkano, putna gaļu, paliek zivis, jūras produkti. Ir lakto/ovo veģetārieši – uzturā lieto piena produktus. Vēl ir arī vegāni, kuri nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus, svaigēdāji, frutārieši. Tas varbūt ir iemesls, kāpēc aptaujās neparādās lielāks veģetāriešu procents, proti – cilvēks izvēlas konkrētu uzturu, bet neuzskata, kas tas atbilst jēdzienam “veģetārietis”,” saka uztura speciāliste, Mg.sc.sal. uzturzinātnē Liene Sondore.

Pirms ieviest izmaiņas uzturā – konsultēties ar speciālistu

“Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki pievēršas veģetāram uzturam. Tomēr pirms kardinālas ēdienkartes maiņas ieteiktu konsultēties ar savu ģimenes ārstu un veikt nepieciešamās analīzes, lai saprastu, vai organismam nekas netrūkst,” saka uztura speciāliste. Viņa norāda, ka veģetārs uzturs var būt pilnībā veselīgs, pilnvērtīgs, bet tas prasa laiku, ēdienkartes plānošanu, finanses. Tieši tāpat pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs var būt arī „visēdāja” uzturs, ja cilvēks pārtiek no gataviem pusfabrikātiem, saldumiem, trekniem, saldiem ēdieniem. Svarīgi ir sekot līdzi kvalitatīvām olbaltumvielām – dzīvnieku vai augu valsts, kādas tās tiek uzņemtas, kā produkti tiek pagatavoti, skaidro L. Sondore. Vēl jāņem vērā, ka ne visas uzturvielas pilnībā organismā uzsūksies. Piemēram, liels balastvielu daudzums kavēs vitamīnu, minerālvielu uzsūkšanos.

“Uzturs ir jāpapildina katru dienu un katrā ēdienreizē ar saliktajiem ogļhidrātiem, balastvielām, kvalitatīviem taukiem. Ikdienas jāuzņem vismaz 500 g dārzeņu, 200-300 g augļu, jādzer pietiekami šķidrums,” savu ieteikumu sniedz uztura speciāliste.

Jaunieši vairāk izvēlīgi uztura izvēlē, tikai 55% sevi sauc par visēdājiem

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati liecina, ka visēdāju vairāk ir vīriešu vidū – sevi par tādiem sauc 70%, bet sievietes – 62%. Visēdāju skaits lielāks ir vecumā no 55-63 gadiem, jaunāku cilvēku vidū šādi ēšanas paradumi ir arvien mazākam skaitam cilvēku. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 par jebkuru pārtikas produktu lietotāju sevi sauc tikai 55% respondentu, bet vismaz 1% jauniešu sevi sauc par veģetāriešiem.

Izglītotāki un labāk atalgoti cilvēki – izvēlīgāki savā uzturā

Interesanta tendence novērojama, analizējot respondentu atbildes salīdzinājumā ar viņu iegūtās izglītības līmeni. Jo augstāka izglītība, jo mazāk cilvēku sevi pieskaita visēdājiem. Cilvēku ar pamatizglītību vidē sevi par visēdājiem uzskata 72% respondentu, bet starp tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību – 56%. Tāda pat tendence novērojama jautājumā par veģetāra dzīvesveida piekopšanu. Proti, cilvēku ar augstāko izglītību vidū sevi par veģetāriešiem sauc 1% aptaujāto, bet cilvēku ar pamatizglītību vidū veģetāriešu praktiski nav un aptaujas metodoloģija uzrāda rezultātu 0%.

Interesanti, ka arī atkarībā no ienākumu līmeņa samazinās to cilvēku skaits, kuri uzturā lieto visus produktus. Tas ir – cilvēki ar augstiem ienākumiem 57% gadījumu norādījuši, ka ir visēdāji, kamēr cilvēku ar zemiem ienākumiem vidū visēdāji ir 71%. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem vairāk pievēršas veģetārismam – aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem sevi vairāk pieskaita pie tiem, kuri neēd kādu produktu, jo tas negaršo – tādi ir 30%, kamēr par veģetāriešiem sevi sauc niecīgs skaits šādu aptaujas dalībnieku.

L. Sondore norāda, ka plānots veģetārs vai vegāns uzturs prasa lielākus līdzekļus. “Arī, ja izvēlamies uzturā lietot tikai bioloģisko produkciju, tā maksās vairāk. Ja mājsaimniecībā ir lielāki ienākumi – var atļauties ikdienā ēst dārgākus produktus. Tas nav vienmēr tik precīzi definējams, jo ir arī pusfabrikāti, kas maksā dārgi, bet cilvēki ar zemākiem ienākumiem tos pērk un lieto.”

Vitamīni palīdz nodrošināt pilnvērtīgu uzturu

“Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene piebilst, ka ikvienam, kurš rūpējas par sabalansētu uzturu, ir svarīgi ikdienā lietot daudzveidīgus produktus, kur ikdienas šķīvja lielākā daļa būtu atvēlēta dārzeņiem un augļiem, graudaugu produktiem. Ievērojot vienveidīgu diētu, pastāv risks iedzīvoties vitamīnu trūkumā organismā, kas izraisa dažādas saslimšanas un novājina organismu. Daļa vitamīnu sintezējas cilvēka organismā (piemēram, B2, B3, daļēji B12 u.c.), bet ir daļa vitamīnu, kurus var uzņemt tikai ar uzturu (piemēram, C vitamīns, B1 u.c.). Turklāt dažādos dzīves posmos vitamīnu patēriņš var ievērojami pieaugt, piemēram, intensīvas fiziskas un/vai garīgas slodzes gadījumā, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pēc pārslimotas infekcijas slimības, pēc antibiotiku lietošanas u.c. Šādos gadījumos ārsti un farmaceiti iesaka lietot papildus vitamīnus vai pārtikas piedevas, nosakot konkrētu devu un lietošanas ilgumu. “Mūsdienās aptiekās pieejams ļoti plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts. Tomēr allaž iesakām pirms to lietošanas uzsākšanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, pastāstot arī par citām zālēm, kuras lietojiet ikdienā, lai izslēgtu mijiedarbības iespējamību. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tieši nepieciešamajai vielas koncentrācijai konkrētā produktā,” norāda farmaceite.

Agnese Ritene uzsver, ka vitamīni un uztura bagātinātāji ir tikai un vienīgi “palīgs” veselīgam uzturam, nevis pamatuzturs. “Vēlreiz un vēlreiz saviem klientiem atgādinām – tikai vitamīnu vai piedevu lietošana neatrisinās visas problēmas. Svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids – sabalansēts ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, veselīgi ieradumi un pilnvērtīga atpūta,” saka farmaceite.

Savukārt aptieku tīkla Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš dalās ar novērojumiem aptiekās: “Pieprasītāko uztura bagātinātāju topā ierindojas D vitamīns, C vitamīns un magnijs. D vitamīna pieprasījums skaidrojams ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, līdzīgi arī C vitamīns – tas ierindojies pieprasītāko vitamīnu klāstā, jo vīrusu sezonā kalpo par ātro palīdzību imunitātei. Savukārt ierobežotas ēdienkartes dēļ visbiežāk cilvēki saskaras ar dzelzs, kalcija, kā arī Omega-3 un Omega-6 taukskābju trūkumu.”

Ne vienmēr alerģija nozīmē atteikšanos no konkrēta produkta

Analizējot datus par produktu izslēgšanu no ikdienas pārtikas alerģijas vai nepanesamības dēļ, redzams, ka šajā gadījumā nav būtiskas atšķirības, kāds ir cilvēka ienākumu līmenis – gandrīz visās ienākumu grupās apmēram 5% respondentu norādījuši, ka izslēdz kādus produktus no uztura alerģijas vai nepanesamības dēļ. Bet, raugoties no respondentu izglītības viedokļa, vairāk tādu cilvēku – 8% ir respondentu ar pamatizglītību vidū, kamēr alerģijas vai nepanesamības dēļ produktus no ēdienkartes izslēdz tikai 5% respondentu ar augstāko izglītību.

Kā norāda L. Sondore, šeit svarīgi saprast, vai cilvēki izslēdz produktus tāpēc, ka paši sev diagnosticē iedomātas pārtikas nepanesamības, vai izslēdz produktus, jo to ieteicis ārsts. “Savā praksē esmu novērojusi, ka tieši cilvēki ar augstākiem ienākumiem un izglītības līmeni vairāk nosaka paši sev “nepanesamības” un iedomu dēļ atsakās no kādiem produktiem,” tā L. Sondore.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

“Communications & Strategies”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli