Valdība lauž paaudžu līgumu ar sabiedrību

Līdz š.g. 7.maijam ikviens varēja iesniegt labojumus pensiju likuma grozījumiem, kurus Saeima skata steidzamā kārtā. Rekordīsā laikā valdība vēlas pieņemt sabiedrībai un valsts nākotnei tik būtiskas izmaiņas. Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB) izsūtīja skaidrojošu vēstuli Saeimā pārstāvētajām partijām un visiem 100 deputātiem, kurā atklāja neprecizitātes un klaji aplamās atkāpes no 1995. gadā pieņemtās Pensiju reformas koncepcijas.

Ivars Redisons, LSRB priekšsēdētājs skaidro: "Pats galvenais - cilvēkiem jāzina un jāsaprot, ka Latvijā ir pieņemta sociālās apdrošināšanas koncepcija ar personu iemaksu kapitālu visos trīs pensiju līmeņos. Mums nav valsts pensijas, kā citās valstīs. Latvijā pensijas veido tikai un vienīgi strādājošo un darba devēju apdrošināšanas iemaksas. Valsts ar iemaksām nepiedalās. Pēc būtības - notiek privātā kapitāla uzkrāšana. Katram ir savs konts, iemaksu kapitāls tiek personificēts arī t.s. pensiju 1. līmenī."
Sabiedrība nezina, ka 1998. gada 1. janvārī tika atcelts sociālais nodoklis. Tā vietā ir ieviesta personas sociālā apdrošināšana. Tas kardināli maina juridisko dabu. No apdrošināšanas naudas drīkst veikt izmaksas tikai tiem, kuri ir apdrošinājušies. Apdrošināti ir aptuveni miljons cilvēku. Par otru miljonu iedzīvotāju, kas nav apdrošināti, sociālā palīdzība jāgādā ir Latvijas valdībai no pavisam citas naudas (PVN, akcīzes, muitas u.c. nodokļiem), ko ļaudis maksā pērkot pārtiku, medikamentus, degvielu, maksājot par dzīvokli, šķērsojot robežu utt.
Realitāte ir tāda, ka valdība neievēro nošķirtības principu un katru gadu no sociālās apdrošināšanas budžetu uzkrājumiem (arī pensiju budzēta, kas domāts tikai strādājošo vecuma pensijām) iztērē aptuveni 200 miljonus latu citiem pamatbudžeta tēriņiem. Tā nav aizņemšanās uz laiku, ar mērķi vēlāk atlikt atpakaļ, tā ir reāla pensiju fonda iztukšošana. "Sociālās apdrošināšanas uzkrājumu iztukšo pēc shēmas – apmaksājot apdrošināšanā neparedzētus izdevumus personām, kuras nav apdrošinātas", uzsver Sociālo reformu biedrība. Dažādās valdības kopumā līdz 2012.gadam šādi ir atņēmušas sabiedrības neaizsargātākajai daļai ap 3 miljardus latu.
Vecuma pensiju 1952. gadā un vēlāk dzimušiem tiks aprēķināta pēc formulas - uzkrātā kapitāla summa dalīta ar paredzamo dzīves ilgumu pēc pensionēšanās (plānots ap 200 mēneši jeb 17,5 gadi). Piemēram: ja mūžā uzkrāti ir 30 tūkstoši latu, tad ik mēnesi saņems izmaksu vienu 200 daļu no uzkrātā vecuma pensijas kapitāla jeb 150 latus mēnesī. Ja šādu izmaksu novilcina 36 mēnešus (ceļot par trim gadiem pensionēšanās vecumu), tad persona zaudē 150 x 36 = 5400 latus sava kapitāla. Miljonam strādājošo kopā tas nozīmētu nākotnē neizmaksātu kapitālu 5,4 miljardus latu. Tas atgādina nacionalizācijas procesu.
Sistēmiskās kļūdas novedušas pie sociālās apdrošināšanas budžeta izsaimniekošanas. Apdrošināšanai ir jābūt atdalītai no pamatbudžeta, naudas plūsmām pārskatāmām, bet noteikumiem – viegli saprotamiem. Tagad tiek pieļauta vēl viena kļūda – projekts celt pensionēšanās vecumu, bet nenodrošinot veselības aprūpi un nodarbinātību. Jaunieši tiek spiesti pamest valsti, pārtrūkst paaudžu solidaritāte. Tas faktiski nozīmē, ka valdība lauž līgumu ar sabiedrību, kura pamatā ir cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana un sociālā aizsardzība ikvienam valsts iedzīvotājam.

Latvijas sociālo reformu biedrība

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Ēdienu un dzērienu receptes