Konstantīns Žiharevs: latviešu liktenis – kartona zārks

2010.gada laikā apbedīšanas pakalpojumu sfērā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas negatīvi ietekmējušas Latvijas iedzīvotāju jau tā nestabilo finansiālo un sociālo stāvokli. Valsts politika un pilsētas pašvaldība ir veikusi grozījumus, lai palielinātu nodokļu iekasēšanu, ieviesusi jaunas nodevas un noteikumus, kas reglamentē apbedīšanas kārtību. Apbedīšanas pakalpojumiem PVN likme no 5% palielināta līdz 21%. Agrāk apbedīšana atvērta tipa kapsētās bija bezmaksas. Tagad par atsevišķi iedalītas vietas ierādīšanu jāmaksā 50Ls, bet par ģimenes kapa vietu ar trīs vietām – 300Ls.

2010.gada laikā apbedīšanas pakalpojumu sfērā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas negatīvi ietekmējušas Latvijas iedzīvotāju jau tā nestabilo finansiālo un sociālo stāvokli. Valsts politika un pilsētas pašvaldība ir veikusi grozījumus, lai palielinātu nodokļu iekasēšanu, ieviesusi jaunas nodevas un noteikumus, kas reglamentē apbedīšanas kārtību. Apbedīšanas pakalpojumiem PVN likme no 5% palielināta līdz 21%. Agrāk apbedīšana atvērta tipa kapsētās bija bezmaksas. Tagad par atsevišķi iedalītas vietas ierādīšanu jāmaksā 50Ls, bet par ģimenes kapa vietu ar trīs vietām – 300Ls.
Pats neiedomājamākais ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta lēmums, kurš nostiprina viņu monopolu - apbedīšanas vietu sagatavošanu un kapu rakšanu par fiksētu summu – 70.59Ls. Tādā veidā, pēc visu iepriekš minēto nodevu nomaksāšanas, no 300Ls vienreizējā apbedīšanas pabalsta nepietiek pat zārkam.
Jaunieviestās politikas sekas ietekmēs ne tikai iedzīvotāju sociālo stāvokli, bet arī pašu valsti: daudzas kompānijas, kuras piedāvā rituālos pakalpojumus, "noies ēnā", lai nemaksāt nodokļus. Tā rezultātā, negodīga konkurence noved pie pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās. Pakalpojuma, par kura lietotāju beigās kļūst katrs Zemes iedzīvotājs.
"Katru dienu mēs sastopamies ar situāciju, kad cilvēki atrodas uz izmisuma robežas, jo nevar apmaksāt savu tuvinieku bēres, - stāsta Konstantīns Žiharevs, rituālo pakalpojumu biroja RANTAN valdes loceklis. – Esmu atkārtoti vērsies pie dažādām valsts iestādēm un sociālajām struktūrām ar situācijas analīzi un lūgumiem pārskatīt netiesiskus un diskriminējošus lēmumus. Dažas iegūtās atbildes izraisa tikai skumju smīnu. Tuvākajā laikā daudzu Latvijas iedzīvotāju liktenis – tie ir kartona zārki, kuros visā pasaulē apglabā bezpajumtniekus un trūcīgos."

   Tweet