Ingars Rudzītis: mārketings sociālajos tīklos – nelietderīga laika tērēšana

Pēdējos pāris gadus grūti ieiet birojā, lai uzreiz neuzgrūstos kādam sociālo mediju ekspertam vai sociālo mediju mārketinga kampaņu menedžerim. Šiem cilvēkiem Twitter ir alfa un Facebook ir omega, pie kuriem ceļš ved caur iPhone. Viņu pravietotajā pasaulē viss notiek tikai interneta tīklos, kur patērētāji un zīmoli saplūst nirvānā. Bet cik reāli svarīgi ir sociālie tīkli Latvijas uzņēmējiem, un kāds ir to komerciālais potenciāls?

Tie, kas aizstāv sociālo tīklu izmantošanu biznesā, faktiski pārstāv viedokli, ka mārketingam jākoncentrējas nevis uz vienaldzīgas lielās masas piesaisti un pārliecināšanu, bet uz pozitīvi ieinteresētu minoritāti, ar kuru jāveido un jāuztur gandrīz personīgas attiecības. Un, ja šī minoritāte ir atrodama un uzrunājama sociālajos tīklos, tad uzņēmumam ir jābūt aktīvam sociālajos tīklos. Tiktāl viss ir jauki, bet šeit arī uzreiz atklājas fakts, ka sociālie tīkli var būt tikai neliela daļa no pilnās mārketinga komunikāciju programmas, jo pamatā joprojām tiek izmantoti tradicionālie mediju kanāli, lai, jā, vienvirzienā komunicētu ar lielāko iespējamo esošo un potenciālo klientu skaitu.

Aiz visas sociālo tīklu perfekto mārketinga metožu ekspertu gūzmas arī pazūd retas ziņas par to, ka vispār jau vecais labais e-pasts joprojām ir populārākais komunikāciju līdzeklis, kas rada vislielāko pozitīvo devumu biznesam. Džefs Rors (Jeff Rohrs), rakstot par joprojām dzīvo un veselo e-pastu, piemin to, ka, reģistrējoties jebkurā sociālajā tīklā, jums joprojām ir jānorāda sava e-pasta adrese un ka 58% amerikāņu no rīta vispirms pārbauda e-pastu, bet tikai 11% savu Facebook kontu.

Troksni rada minoritāte
Koncentrēšanās uz lojālu minoritāti var šķist loģiska, jo biznesā ienākumus tradicionāli veido vieni un tie paši 80% klientu (Pareto princips). Taču, koncentrējoties tikai uz 80% no saviem klientiem, jūs nevarēsiet augt. Un nav nekādu pierādījumu tam, ka labākais veids, kā ar šiem lojālākajiem 80% komunicēt, ir tieši sociālie tīkli. Protams, pastāv cerība, ka šie lojālie 80% kļūs par jūsu zīmola vēstnešiem un aktīvi pārliecinās vēl vismaz desmit savus draugus kļūt par jūsu klientiem, taču parasti šādas cerības nerealizējas.

Pierādīts, ka sociālo tīklu lietotāju darbībai raksturīgs apgriezts Pareto princips. Nielsen 2010. gada janvāra dati par Twitter lietošanas paradumiem Lielbritānijā rāda, ka 67% lietotāju mēnesī šo servisu izmantoja tikai 2 minūtes, 26% mēnesī – 22 minūtes un tikai 7% aktīvo lietotāju notērēja 6 stundas un 17 minūtes tvītojot. Nav pārsteigums, ka šie 7% aktīvo lietotāju arī radīja 80% no visa Twitter informācijas satura. Tātad nav nekādas jēgas no simtiem vai pat tūkstošiem sekotāju, ja lielākā daļa no viņiem sociālajā tīklā pavada tikai dažas minūtes mēnesī, ko, visticamāk, izmanto, lai sazinātos ar saviem patiesajiem draugiem. Facebook apmeklētāju dati uzrādīja, ka 48% no lietotājiem tīklā pavadīja mazāk par stundu mēnesī, 12% – līdz divām stundām, bet 9% lietotāju – vairāk par 20 stundām mēnesī. Nielsen pētījuma dati 10 attīstītākajās rietumvalstīs uzrāda, ka šāgada februārī sociālajos tīklos tika pavadītas piecarpus stundas, kas ir par divām stundām vairāk nekā pirms gada. Austrālijas un Itālijas interneta lietotāji sociālajos tīklos pavadīja vairāk nekā sešas stundas mēnesī.

   Tweet