Tautas skaitīšanai Latvijas Republikā – 100

Šogad aprit 100 gadi kopš pirmās tautas skaitīšanas neatkarīgā Latvijā. Tautas skaitīšana ir praktiski vienīgā detalizētu visaptverošu datu ieguves metode par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem iespējami mazākā teritoriālā dalījumā ‒ par katru novadu un pilsētu, kā arī par lauku apdzīvotajām vietām. Tautas skaitīšanas dati ir kā iedzīvotāju dzīves fotogrāfija.

1920. gads – pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanas. Šogad 14. jūnijā apritēja 100 gadi kopš tās. Tā tika organizēta skarbos apstākļos – Latvija vēl atradās kara stāvoklī ar Krieviju, valsts austrumu robežā atradās frontes līnija. Tomēr iegūtais rezultāts – 1 596 131 iedzīvotājs – ir neatkarīgas Latvijas valsts iedzīvotāju laikrindas sākums.

1925., 1930. un 1935. gads – kopš Latvijas Republikas proklamēšanas periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu valstī vēl tika veiktas trīs tautas skaitīšanas. Reizi piecos gados veiktās tautas skaitīšanas bija īpaši pasākumi, kuros tika iesaistīts liels skaits darbinieku. Daļa no tiem darbu veica bez samaksas, atlīdzībā saņemot īpašas goda zīmes. 1935. gadā tautas skaitīšanu veica 14 tūkstoši skaitītāju, no kuriem aptuveni puse strādāja bez atlīdzības.

1943. gads – vācu okupācijas laikā arī tika organizēta tautas skaitīšana, bet tās rezultāti netiek atzīti par oficiālu statistiku. Skaitīšanā netika iekļautas militārpersonas, kara gūstekņi un ebreji.

1959., 1970., 1979. un 1989. gads – pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, tika veiktas tautas skaitīšanas, kuru dati galvenokārt tika lietoti plānošanas mērķiem. Tie nebija pieejami iedzīvotājiem un vispārējās lietošanas publikācijās, it sevišķi tas attiecas uz 1979. gada tautas skaitīšanas datiem.

2000. un 2011. gads – pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšanas jau bija kombinētās – tradicionālā veidā apkopotos datus precizēja un papildināja ar pieejamajiem datiem no administratīvajiem reģistriem. 2011. gadā tika ieviestas jaunas tehnoloģijas, kuras pēc tam tika izmantotas arī Centrālās statistikas pārvaldes ikdienas dabā – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā, bet pārējo iedzīvotāju atbildes tautas skaitītāji fiksēja elektroniski portatīvajos datoros.

Salīdzinot ar 1920. gadu, ļoti būtiski mainījusies iedzīvotāju vecuma struktūra, bērnu (līdz 14 gadiem) īpatsvars samazinājies no 28,1 % 1920. gadā līdz 16,0 % 2020. gadā, vecumā 15-59 gadi iedzīvotāju īpatsvars mainījies attiecīgi no 58,9 % līdz 41,8 % un būtiski pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 60 gadiem – no 13 % uz 42,2 %.

Arī latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju vidū aizvadītajos simts gados ir bijis mainīgs. Ja 1920. gadā tas bija 72,8 %, tad augstāko atzīmi tas sasniedza 1935. gada tautas skaitīšanā – 75,5 %, bet pēc Otrā pasaules kara 1959. gadā tas bija vairs tikai 62,0 %. Viszemākais latviešu īpatsvars ir bijis 1989. gadā – 52,0 %, bet neatkarības gados tas atkal pieaudzis 2020. gada sākumā sasniedzot 62,5 %.

2021. gads – atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, nākamo tautas skaitīšanu simtgadi paredzēts iesākt jau 2021. gadā ar jaunu metodi – balstot to uz administratīvajiem datiem un atsakoties no klasiskās iedzīvotāju aptaujas viņu dzīvesvietā. Šo datu savākšanas metodi 2011. gadā izmantoja Skandināvijas valstīs, Somijā, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā un 2021. gadā šai valstu grupai pievienosies Baltijas valstis, Spānija un Turcija. Administratīvo datu izmantošana ļaus krietni ātrāk publicēt datus – demogrāfijas, ģimenes, mājsaimniecību un mājokļu dati tiks publicēti pakāpeniski jau līdz 2021. gada nogalei, bet iedzīvotāju izglītības un ekonomiskās aktivitātes dati – 2022. gada 2. ceturksnī.

CSP
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums