Trīs ieteikumi kā taupīt pilsētā


Maxima Akropole
Transports, izdevumi pārtikai un mājsaimniecības precēm, komunālie un īres maksājumi – tās ir dažas izmaksu kategorijas, kuras pilsētniekiem sagādā lielākās rūpes un tēriņus. Kā lai atļaujas ceļojumus, izklaidi un veidot iekrājumus? Arī dzīvojot pilsētā, ir iespējams tērēt pārdomāti, lai nauda paliktu savu sapņu un mērķu īstenošanai. "Maxima Latvija" sākusi kustību "Taupīt ir stilīgi", aicinot ikvienu sekot līdzi savām finansēm un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus. Veikalu tīkls "Maxima Latvija", auto koplietošanas uzņēmums "CityBee" un kopstrādes vietas uzņēmums "People Work" apskata jaunākās pilsētnieku dzīves tendences un populārākos produktus un pakalpojumus, par kuriem var tērēt mazāk.

  1. Pārtika

Pilsētā ir ne mazums kārdinājumu paēst ārpus mājas, bet remdēt izsalkumu restorānos vai kafejnīcās makam nav draudzīgi. Arvien vairāk cilvēku pievērsušies eksperimentiem izcilas maltītes ģimenei un viesiem gatavot mājās, par ko liecina recepšu grāmatu, kulinārijas meistarklašu un ēdienu blogeru popularitāte. Lai iegādātos veikalā augstas kvalitātes produktus, vienlaikus ietaupot naudu, vēlams ievērot dažus padomus. Pirmkārt – sagatavoties iešanai uz veikalu. Saplānot maltītes nedēļai un attiecīgi arī produktu izlietojumu, jo tas ļaus patērēt visu iegādāto un neko neizmest atkritumos. Savukārt, lai neaizmirstu svarīgāko un nenopirktu ko lieku, uz veikalu jādodas ar iepirkumu sarakstu. Veikalu plauktos būs vieglāk atrast produktus pēc labākās kvalitātes un cenas attiecības, laikus izpētot veikala avīzē vai internetā veikala īpašos piedāvājumus. Piemēram, “Maxima XXX” veikalos ir ilgtermiņā samazinātas cenas līdz pat 50% apmērā virknei augstas kvalitātes produktu. Šādi piedāvājumi ļauj ievērojami ietaupīt naudu, un turpināt lietot uzturā savus iecienītākos produktus. Arī iepirkšanās laikam ir nozīmē – vislabāk pēc pārtikas un citiem pirkumiem doties pēc atpūtas un brīžos, kad veikalos ir mazāk cilvēku, piemēram, sestdienu rītos. Kā arī – nekad neiet iegādāties pārtiku izsalkumā. Lai precīzi sekotu līdzi izdevumiem pārtikai, ieteicams izmantot kādu no budžeta plānošanas aplikācijām, rīku internetbankā vai fiksēt tēriņus jebkur citur. Vislabāk ir pierakstīt, kādi pārtikas produkti ir pirkti, lai redzētu, uz kādiem vari ietaupīt.

  1. Transports

Cilvēki arvien vairāk izvērtē savus ikdienas ieradumus un atsakās no lietām, kas tiem patiesībā nav vajadzīgas un starp tām var būt arī automašīna. Piemēram, ģimene, kurā ir viena automašīna vīram, bet sieva audzina bērnus mājās – ja vīram mašīna ir nepieciešama darba vajadzībām, tad sieva nepieciešamības gadījumā var izmantot automašīnas koplietošanas pakalpojumu. Visbiežāk braucieni notiek ceturtdienās, piektdienās un sestdienās. Cilvēki, kuriem nav savs auto, darba dienās pilsētā pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, bet brīvdienās izmanto auto īri, lai aizbrauktu atpūtā. Tieši jaunā paaudze mūsdienās arvien mazāk apgrūtina sevi ar auto iegādi un uzturēšanu. Un ne velti – vidējas klases maza auto uzturēšana mēnesī izmaksā no 150 eiro bez līzinga, savukārt līdz pat 400 - 450 eiro ar līzinga maksājumu. Auto koplietošanas “City Bee” pakalpojumam jau reģistrējušies vairāk 83 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15 tūkstoši ir regulārie klienti, un uzņēmums plāno līdz gada beigām iepirkt vēl vairāk nekā 600 automašīnu. Latvijas sabiedrība kopumā kļūst racionālāka savās izvēlēs. Tā vietā, lai uzturētu savu automašīnu, maksājot par apdrošināšanu, tehnisko apskati, remontu un pilsētas dārgajām stāvvietām, cilvēki labprātāk nopelnīto naudu iegulda pozitīvās sajūtās un piedzīvojumos.

  1. Darbs

Lai cilvēks varētu pelnīt, nauda ir arī jātērē, jo strādāšana saistīta ar papildu izdevumiem – piemērots apģērbs, transports no un uz darbu, kā arī tēriņi kafijai, tējai un pusdienām. Jauni cilvēki pilsētas kafejnīcās darba dienas vidū ar datoriem un kartona kafijas krūzēm blakus ir ierasts skats. Mūsdienās arvien vairāk profesiju ļauj strādā attālināti, šāds darba režīms ir ne tikai programmētājiem un dizaineriem, bet arī juristiem un biznesa konsultantiem. Ja darbs attālināti norit regulāri, katru vai vairākas dienas nedēļā, par kafejnīcām finansiāli izdevīgāk ir strādāt kopstrādes telpā, un to novērtē pilsētnieki teju visur pasaulē. 2019. gadā visā pasaulē bija vairāk nekā 18 tūkstoši kopstrādes telpu un plānots, ka šī gada laikā to skaits pieaugs pat vēl par 40 %.1 Savukārt kopstrādes telpu biznesa vērtība jau sasniegusi 2 miljardus ASV dolāru.2 Savs darba galds, kā arī ikmēneša fiksētajā maksā ietilpstošie “darba instrumenti” kafija un tēja – ir pamatresursi, ko izmanto katrs profesionālis. Pilnu darba dienu, astoņas stundas, strādājot kafejnīcā, cilvēks vidēji patērē 2 kafijas un litru ūdens, turklāt tēriņos ietilpst arī pusdienas un uzkodas. Katram šī summa ir atšķirīga un to noteikti ir vērts fiksēt, lai redzētu izdevumus, bez kuriem var iztikt. Tāpat, lai profesionāli augtu, svarīga ir domapmaiņa ar nozares pārstāvjiem, taču darbs attālināti, atšķirībā no kopstrādes telpām, nereti ir sociāli noslēgts. Kursi un semināri ir papildu tēriņi. Pilsētā ir daudz dažādu bezmaksas izglītošanās pasākumu, atliek vien iepazīties ar piedāvājumiem internetā.

1 Coworking Resources: https://www.coworkingresources.org/blog/key-figures-coworking-growth

2 https://www.pickspaceplus.com/post/23-stats-that-prove-coworking-is-here-to-stay

SIA "Maxima Latvija"
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi