Pusei Latvijas jauniešu nav pietiekamas darba pieredzes


public. foto
Puse jeb 50% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņiem nav pietiekamas darba pieredzes, lai strādātu darbu, kuru vēlas. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliela jauniešu daļa norāda, ka pašlaik izmanto neformālās izglītības iespējas (10%), strādājot brīvprātīgo darbu, un ir kādā uzņēmumā praksē (5%), šādi veicinot prasmju un kompetenču pieaugumu.

To apliecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā atspoguļojas šī brīža situācija saistībā ar darba un darba meklēšanas pieredzi 16 līdz 30 gadu vecu jauniešu vidū.

Iepriekšējā darba pieredze kā “klupšanas akmens” jaunietim

Lai gan 58% aptaujāto atzīst, ka darba stāžs ir ilgāks par 3 gadiem, būtiski, ka lielākoties tie ir jaunieši vecumā no 22 līdz 30 gadiem (96,39%). Tikai 6% jauniešu nav darba pieredzes, lielākoties vecuma posmā no 16 līdz 21 gadam (77,41%). Puse aptaujāto jauniešu (50%) atzīst, ka viņiem nav pietiekamas darba pieredzes, lai strādātu vēlamajā darbavietā. Tātad lielai daļai jauniešu vecumā no 16 līdz 21 gadam trūkst un ir nepieciešama papildus darba pieredze, iespējams, konkrētā darba sfērā vai amatā.

Darba devējiem prakse un brīvprātīgais darbs varētu būt vērtīga pieredze

47% jauniešu uzskata, ka, lai strādātu sev vēlamo darbu, ir nepieciešamas svešvalodas zināšanas, taču tikai 6% uzskata to kā būtisku kritēriju, kuru ņem vērā darba devējs, izvērtējot cilvēka kandidatūru amatam. Tomēr, ja ir nepieciešamība papildus apgūt svešvalodas, tad ir vērts piedalīties kādā apmaiņas programmā. Piemēram, Indra Krēgere, piedaloties apmaiņas programmā (šobrīd strādā par pedagogu Latvijā) pēc dalības projektā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” (par projektu sīkāk meklē JSPA mājaslapā), guva pārliecību par sevi, kā arī ir atradusi jaunas idejas un uzlabojusi savas svešvalodas un komunikācijas prasmes. Pašlaik viņa mudina jauniešus izmantot iespēju iesaistīties projektā, jo arī darba devējs šo pieredzi esot novērtējis. Jauniešiem šobrīd ir jauna iespēja – iesaistīties programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” darba projektos. Plašāk par to www.jaunatne.gov.lv.

40% jauniešu uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams apgūt arī specifiskas zināšanas jomā, kurā viņi vēlas strādāt. Viens no svarīgākajiem ES programmu “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” mērķiem ir radīt vidi, kur neformālā atmosfērā, izmantojot neformālās izglītības metodes, pilnveidot un stiprināt jauniešu pieaugušo dzīvei nepieciešamās kompetences, piemēram, komunicēšanu svešvalodā, sadarbības prasmes, zināšanas un prasmes informāciju tehnoloģijās u.tml.

Katrs piektais jeb 19% aptaujāto norāda, ka darba devējam svarīga ir patstāvība. Darba devējs, iespējams, šo īpašību vērtē augstu, jo, veicot bezatlīdzības darbu, kas vērsts uz sabiedrības labumu, jaunietis sevi parāda kā apņēmības pilnu, patstāvīgu personību, kas var iekļauties kolektīvā. Jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt gan Latvijā, gan ārpus tās. Kaut arī alga par veikto darbu jaunietim netiek maksāta, ES programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” apmaksā dzīvesvietas, ceļa, ēdināšanas u.c. izdevumus. Tostarp jaunietim tiek maksāta neliela kabatas nauda, kuru viņš var tērēt pēc saviem ieskatiem. Plašāk par programmas iespējām www.jaunatne.gov.lv. Aptaujas dati rāda, ka kopumā 28 % jauniešu tagad vai agrāk ir strādājuši brīvprātīgo darbu.

Darba devējs vērtē darba pieredzi, sadarbības prasmes un personību kopumā

Interesanti, ka 40% jauniešu norāda, ka darba devējs, izvērtējot, vai jaunieti ņemt darbā, lielu uzmanību pievērš iepriekšējai darba vai prakses pieredzei. Tikai 21% domā, ka tiek vērtēta izglītība un profesionālās zināšanas konkrētajā jomā. Neliela daļa no aptaujātajiem (15%) norāda, ka tiek izvērtētas komunikācijas un sadarbības prasmes un rakstura iezīmes jeb personība kopumā.

Turpretim  “Jauno uzņēmēju centra “Jobs & Society”” pētījumā par tirgū pieprasītajām prasmēm1, kas tika realizēts ar programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” atbalstu, tika apkopoti vairāk nekā 4000 vakanču portāla darba sludinājumi Latvijā un Igaunijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka dažādu profesiju grupās tiek norādīta nepieciešamība pēc konkrētām personības iezīmēm, piemēram, pieklājības, laipnības, stresa noturības. Pētījumā apstiprinājies, ka darba devējam svarīga ir arī motivācija, valodu zināšanas, kritiskā domāšana un iepriekšējā darba pieredze. Savukārt konkrēta izglītība, specifiskas zināšanas un tehniskās prasmes ir norādītas vien nedaudz vairāk nekā pusei no visām izpētītajām vakancēm. Tas nozīmē, ka darba devēji meklē ne tik daudz konkrētu zināšanu un prasmju ekspertus, bet gan tādus darbiniekus, kas iekļaujas organizācijas kultūrā un kolektīvā.

Jāpiebilst, ka tikai 12% no aptaujātajiem jeb vidēji katrs desmitais ir strādājis prakses vietā un tikai 10% aptaujāto savu darba pieredzi ieguvuši, dodoties brīvprātīgajā darbā. Tomēr jāņem vērā, ka šāda pieredze dod arī pozitīvu signālu topošajam darba devējam, ka esi komunikabls, spēj iekļauties dažādos kolektīvos un tai pašā laikā strādāt patstāvīgi. Nedrīkst aizmirst, ka tā ir vērtīga pieredze, lai iepazītu pats sevi.

JSPA atgādina, ka programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” piedāvā īstenot darba projektus, kur darba devēji saņem finansiālu atbalstu, lai nodarbinātu jauniešus. Lai pieteiktos uz finansējumu, aicinām iesniegt projekta pieteikumus līdz šī gada 5. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Kopējais 2020. gadā plānotais finansējums programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir 1 687 781 eiro.


 

Aptauju pēc JSPA pasūtījuma veica pētījumu aģentūra „Norstat Latvija”, no 2019.gada 22.-27.novembrim aptaujājot 1016 Latvijas iedzīvotājus, interneta lietotājus, vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”; Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem Eurodesk, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”.

1 Pilotpētījums„Darba tirgū pieprasītās prasmes: iespējas izmantot darba sludinājumu informāciju darba tirgus pieprasīto prasmju identificēšanā”, Rīga, 2018, skat https://juc.lv/wp-content/uploads/2017/07/BizzSkillSet_Study-Report_2018_LAT.pdf

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli