Eiropas patērētāju finansiālais stress palielinās, Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21. vietā


public. foto
liecina 2019. gada Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums (European Consumer Payment Report 2019), ko jau septīto gadu veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Apjomīgajā pētījumā piedalījās 24 000 respondentu no 24 Eiropas valstīm. Izanalizējot savāktos datus un oficiālos statistikas rādītājus (Eurostat, OECD, u.c.) Intrum šogad pirmo reizi publicē arī Eiropas finanšu labklājības barometru, kas ļauj salīdzināt 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības.

Galvenie secinājumi:

  • Eiropas un arī Latvijas patērētāju vidū pieaug finanšu stress. Vairāk nekā puse (56%) Latvijas patērētāju apgalvo, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā viņu ienākumi un 58% norāda, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu (tas ir vairāk par Eiropas vidējo rādītāju 43%).

  • Eiropas finanšu labklājības barometrā, kas salīdzina 24 valstis pēc to iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, neatkarības no kredītiem, uzkrājumiem nākotnei un finanšu pratības, Latvija ierindojas 21. vietā. Īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, kā arī patērētāju finanšu pratības līmeni.

  • Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

  • Pieaugot finanšu izaicinājumiem, patērētāji cenšas ietaupīt uz savu ilgtermiņa finansiālo drošību - 35% Latvijas respondentu atzīst, ka neveic nekādus ikmēneša uzkrājumus, savukārt, lielākā daļa no tiem, kas to dara, tāpat ir neapmierināti ar savu ikmēneša ietaupījumu apjomu. 63% patērētāju uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados.

  • Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību. Latvijā 64% patērētāju uzskata, ka viņu finanšu izglītība ir bijusi pietiekama, tomēr vidēji 37% kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem. Trešdaļa iedzīvotāju nožēlo, ka skolā nav iemācījušies vairāk par mājsaimniecības finansēm. Finanšu pratības ziņā Latvija ierindojas 21. vietā - augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā.

“Fakts, ka tik daudzi Latvijas un Eiropas patērētāji raizējas par rēķinu straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar algām, ir satraucošs un iezīmē dzīves dārdzības palielināšanos. Šajā kontekstā iedzīvotāju finanšu pratībai jeb vienkāršiem vārdiem runājot - prasmei apieties ar naudu- nākotnē būs arvien lielāka nozīme. Latvija finanšu pratības ziņā šobrīd atrodas Eiropas lejasgalā, un šis ir jautājums, kam mums kā sabiedrībai - gan indivīdiem, gan uzņēmumiem - būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Mēs sava uzņēmuma ikdienā, strādājot ar cilvēkiem, kas nokļuvuši parādsaistībās, bieži redzam, ka zaudējot kontroli pār savām finansēm, cilvēkiem var būt grūti saskatīt skaidru ceļu uz priekšu. Taču mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no parādiem, lai viņi sakārtotu personīgās finanses un nākotnē spētu pieņemt finansiāli izsvērtākus lēmumus,” skaidro Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā.

Eiropas finansiālās labklājības barometrs

Intrum šogad izveidoja Eiropas finansiālās labklājības barometru, lai salīdzinātu un apzinātu Eiropas patērētāju finansiālo labklājību 24 Eiropas valstīs.

Par “finansiālo labklājību” barometra kontekstā tiek dēvēts tāds finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekami labs, lai indivīds spētu apmierināt ikdienas tēriņu vajadzības un sekmīgi pārvaldīt savas finanses.

Barometrs mēra finansiālo labklājību četrās pamatsadaļās*. Katrai valstij katrā no šīm sadaļām pēc noteiktiem vērtēšanas principiem tiek piešķirti 1-10 punkti. Barometrā ir atspoguļots kopējais finansiālās labklājības novērtējums – visu četru sadaļu kopvērtējums.

Eiropas finansiālās labklājības barometra pirmajās trijās vietās ierindojas Vācija, Austrija un Zviedrija, bet pēdējās trijās - Grieķija, Lietuva un Polija. Latvija ieņem 21. vietu.

Galvenie secinājumi:

  • Vācijas patērētāji vispārliecinātākie par rēķinu savlaicīgu apmaksu

  • Ziemeļvalstīs patērētājiem ir veselīgs ienākumu līmenis

  • Grieķijā izaicinoša finansiālā situācija

Aizņemšanās paradumi valstīs ar augstu parāda un ienākumu attiecību

Ir saskatāma tendence, ka valstis, kuras atrodas zemāk kredītbrīvības reitingā, piemēram, Dānija, Nīderlande un Norvēģija, savukārt atrodas augstākā pozīcijā pārējos barometra rādītajos.

Kredīta brīvības zemāko pozīciju iemesls ir lielāks kredītu slogs uz vienu mājsaimniecību. Tas nerada risku šo valstu iedzīvotāju kopējai finansiālajai labklājībai, tomēr, ņemot vērā 2020. gadā prognozētās ekonomikas svārstības, šo valstu patērētāji, iespējams, pakļauj sevi lielākam riskam, nekā viņi domā, turpinot praktizēt līdzšinējos aizņemšanās paradumus.

Pieaugošā aizņēmumu kultūra Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Turīgajās valstīs (Dānija, Nīderlande, Norvēģija) ir visaugstākais aizņēmumu līmenis attiecībā pret ikmēneša ienākumiem. Tikmēr Centrālās un Austrumeiropas patērētāji, kuri šobrīd bauda lielāku kredītbrīvību, nākamajos gados, iespējams būs mērķauditorija jauniem kredītproduktiem, jo ​bankas, izmantojot ekonomiskās izaugsmes potenciālu attiecīgajā valstī un reģionā, paplašinās savus patēriņa kredītportfeļus. Tas var paātrināt “aizņemšanās kultūras” attīstību šajās valstīs.

Ilgtermiņa ietaupījumi valstīm ar visaugstāko pozīciju

Valstīm, kuras šajā reitingā atrodas augstāk (Zviedrija, Šveice un Vācija), ir tendence ietaupīt ilgākā laika posmā. Piemēram, divas piektdaļas (41%) Šveices patērētāju izvēlas ietaupīt pensijai kā vienam no trim galvenajiem ikmēneša ietaupījumu iemesliem, un tas ir virs Eiropas vidējā 30%.

Spēcīgāks finanšu izglītības līmenis reitinga augšgala valstīs

Valstīs, kas uzkrājumu ziņā atrodas šī reitinga augšgalā, parasti ir arī augstāks finanšu izglītības jeb finanšu pratības līmenis. Piemēram, gandrīz trešdaļa (32%) Zviedrijas patērētāju apgalvo, ka ir saņēmuši izcilu finanšu izglītību un jūtas pārliecināti, vadot sarežģītas finanšu lietas. Tas norāda uz saikni starp finanšu izglītību, ko saņēmuši Zviedrijas patērētāji, un viņu spējām ietaupīt nākotnē.

Par Intrum Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu 2019

Lai izveidotu Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu, Intrum apkopoja datus no 24 004 patērētājiem 24 Eiropas valstīs, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā. Pētījums ļauj gūtu ieskatu Eiropas patērētāju ikdienas dzīvē, ieskaitot viņu tēriņus un spēju katru mēnesi pārvaldīt savas mājsaimniecības finanses. Latvijas dati balstīti uz 1 000 respondentu atbildēm, un dati reprezentē valsti atbilstoši iedzīvotāju dzimumam,

vecumam un reģionam.

Kā Eiropas lielākais kredītu pārvaldības uzņēmums, Intrum katru dienu runā ar 250 000 parādnieku visā Eiropā.

Pētījumu veica kompānija Longitude, Financial Times grupas uzņēmums.

Pilns pētījums pieejams www.intrum.com/ecpr2019

Detalizēts ziņojums par Latviju pieejams www.intrum.lv/ecpr2019

Par Intrum

Intrum ir Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums, kas darbojas 25 valstīs. Intrum veicina citu uzņēmumu izaugsmi, rūpējoties par viņu klientiem un piedāvājot risinājumus, kas uzlabo uzņēmumu naudas plūsmu un ilgtermiņa rentabilitāti. Rūpes par to, lai cilvēki un uzņēmumi saņemtu nepieciešamo atbalstu, kas palīdz atbrīvoties no parādu sloga, ir nozīmīga uzņēmuma misijas daļa. Intrum grupā strādā vairāk nekā 10 000 darbinieku, kas nodrošina pakalpojumus vairāk nekā 80 000 klientiem visā Eiropā. Intrum galvenais birojs atrodas Stokholmā, Zviedrijā, un uzņēmuma akcijas ir kotētas Nasdaq Stokholmas biržā. Plašāk par uzņēmumu: www.intrum.lv.

*Spēja laikus samaksāt rēķinus

vērtē, cik lielā mērā patērētāji spēj samaksāt rēķinus laikus un kāda algas daļa tiem atliek pēc ikmēneša rēķinu samaksas.

Neatkarība no kredītiem vērtē, cik lielā mērā patērētāji aizņemas naudu rēķinu samaksai un cik liela ir aizņēmumu attiecība pret ikmēneša ienākumiem. Parasti valstis ar salīdzinoši zemu IKP ieņem augstāku vietu kredītstāvokļa sadaļā, jo mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem šajās valstīs ir zemāka.

Uzkrājumi nākotnei vērtē, cik daudz patērētāji spēj katru mēnesi ietaupīt un kāda ir to spēja veidot uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu pratība vērtē, cik labi patērētāji saprot galvenos finanšu terminus un aprēķinus.

Gan katrā sadaļā, gan barometrā kopumā rādītāju un sadaļu svērums ir vienāds. Citiem vārdiem, tiek uzskatīts, ka visi rādītāji/sadaļas ir vienlīdz svarīgas finansiālās drošības panākšanā.

 

Intrum
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli