KNAB izstrādājis noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām


knab
Nolūkā panākt vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, radīts vienots ārējais normatīvais akts publiskas personas institūcijām (t.sk. pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības).

 2017. gada 27. oktobrī stājās spēkā “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (Ministru kabineta noteikumi Nr.630).

Pieņemtie noteikumi ir secīgs solis iepriekšējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbam pretkorupcijas jomā, kad jau izstrādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kā viena no korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm tika noteikta pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politikas pārorientācija no ārējās kontroles uz resora un institūcijas iekšējo kontroli.

Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. Tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību, bet nākas secināt, ka ir ieviesti tikai atsevišķi tās pamatelementi.

Lai veicinātu izpratni par Ministru kabineta noteikumu piemērošanu, KNAB turpinās ne tikai konsultēt un izglītot institūciju amatpersonas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas riska novēršanai institūcijās, bet arī izstrādās vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, piemēram, jau šobrīd Krimināllikuma 70.1 pants un 70.2 pants paredz, ja fiziska persona vai attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis ir veicis kukuļdošanu juridiskas personas (t.sk. valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības) interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli (likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa līdz pat simts tūkstošiem minimālo mēnešalgu apmērā). Krimināllikuma 70.8 panta otrās daļas 3.punkts, nosaka, ka, nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa mēru, tiek vērtēti pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemēram, vai valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība ir nodrošinājusi iekšējās kontroles sistēmu korupcijas risku novēršanai.

“Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”

KNAB

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas