Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar ministra K.Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.

Vēl 2018.gada 17.decembrī Ministrs Kaspars Gerhards, iesniedzot Rīgas domes atlaišanas likumprojektu valdībai, uzrunājot sabiedrību, uzsvēra: “Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksmes” pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi “uzticības” izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām “Rīgas satiksmē”. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.”

2019.gada 21.janvārī iesniegtajā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta precizētajā redakcijā uzskaitīti un skaidroti vairāki būtiski punkti, kas tika uzskatīti par pietiekamu pamatu domes atlaišanai, tajā skaitā arī norādes uz to, ka pašvaldība nav spējusi pildīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā norādīto.

Likumprojektā jau pirms gada (!) tika iekļauta informācija par nopietnajiem riskiem, kas var apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu, t.sk.:

1.       Risku, kas saistīts SIA “Rīgas satiksme” sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem 200 milj. eiro apmērā – kuri jebkurā brīdī, ņemot vērā tobrīd notiekošo un masu medijos atspoguļoto, var pieprasīt aizdevumu nekavējošu atgriešanu;

2.       Turklāt, tolaik iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, bija secināms, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedza pat aptuveni 300 miljonus eiro. Komercķīlas atgriešanas pieprasīšana apdraudētu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā un radīt būtisku papildus izdevumus Rīgas pašvaldības vai valsts budžetam.

3.       Turklāt arī tika vērsta uzmanība uz to, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35 % no visa Rīgas pašvaldības budžeta, līdz ar to šādā situācijā pastāv risks, ka var tikt apdraudēta pat arī citu pašvaldības funkciju izpilde.

4.       Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta prasības, t.i. nav nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja/-u noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumu/-us par atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt, Rīgas dome līdz šim nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumos Nr.184 minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt noteikto pienākumu līdz 2020.gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50 % apjomā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.

5.       Ne mazāk būtisks ir tas, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas tobrīd noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nebija pieslēgusies Būvniecības informācijas sistēmai. Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības rīcība, vilcinoties noslēgt sadarbības līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu, ievērojami kavēja normatīvā regulējumā paredzēto prasību īstenošanu un pārkāpa normatīvo aktu prasības.

Protams, tas nebūt nav viss – tikai spilgtākie piemēri, kādēļ Rīgas domes būtu atlaižama, turklāt,  jau šā gada sākumā – jo visi nepieciešamie instrumenti šā procesa īstenošanai tika sagatavoti. Ministru kabinetam atlika to virzīt, taču līdz Saeimai – valstiski atbildīga lēmuma pieņemšanai, šis likumprojekts nenonāca. Neskatoties uz to, ka jau toreiz tika norādīts uz pašvaldības nespēju pildīt savas funkcijas. Tika uzsvērts arī tas, ka netiek ievērots Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais. Un šogad – teju pusgadu pēc likumprojekta iesniegšanas valdībai, rīdzinieki sagaidīja jaunu sāgu, jaunu piedzīvojumu ar nosaukumu “TīRīga”.

Līdz ar to ar pārliecību var teikt, ka jaunam domes sastāvam jau sen bija jābūt, ja vien Rīgas domes atlaišanas likumprojekta iespēja nebūtu tik uzskatāmi palaista garām. Nacionālās apvienības Rīgas nodaļa ir gandarīta, ka domes atlaišanas process ir atsākts un ir gatava ārkārtas vēlēšanām. Arī mūsu reitings ir augstākais starp latviskajām partijām. Vērtēsim iespējas latviskajām opozīcijas partijām veidot kopīgu sarakstu, lai Rīga būtu latviska.

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli