Nedod miera ministres Ēlertes teiktais par izglītību valsts valodā

Pirms pāris dienām interneta ziņās izlasīju rakstu par iespējamo referendumu par izglītību tikai latviešu valodā jau no nākamā gada, kurā savu viedokli pauž LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Iepazīstoties ar Sarmītes Ēlertes paustajām idejām, piemēram, par to, ka latviešu valodas ieviešana skolās nebūtu jārisina ar referenduma palīdzību, gribas jautāt, kādā valstī mēs dzīvojam, ja tautai nozīmīgus jautājumus tauta pati nevar lemt?

Mēs ik pa laikam dzirdam izskanējušo viedokli par to, ka latviešu valoda ir uz iznīcības sliekšņa, ka, ja paši to nekopsim, nelietosim un nepilnveidosim, tā neizturēs apkārtējo spiedienu un pazudīs.

Tajā pašā laikā kultūras ministre norāda: "Šīs būtu lielas izmaiņas izglītības procesā, kam jābūt sagatavotām – jābūt gataviem gan skolotājiem, vecākiem un bērniem, gan sagatavotiem mācību līdzekļiem."

Varbūt pagatavosimies vēl pāris desmitus gadu un tad jau vairs nebūs, kam gatavoties...

Kas var būt vienkāršāks un saprotamāks, kā ieviest valsts valodu valsts skolās. Vai varbūt bijušajai kompartijas biedrei Ēlertei ir cita izpratne par to, kas ir Latvijas valsts valoda? Varbūt mums ir jābūt tik draudzīgiem ar it visiem, jāizpatīk, jābūt liberāliem un atvērtiem, lai jebkurā brīdī varētu mainīt viedokli. Viedokļa nestabilitātes ziņā Ēlertei ir talants, kas pierādījies jau iepriekš, taču pārāk liberāla attieksme mūs var novest pie pilnīgas nacionālās identitātes un latviskuma zaudēšanas.

Ēlerte uzsver, ka šādā gadījumā "arī skolās, kur pastiprināti apgūst, piemēram, angļu valodu, šajā valodā vairs nevarētu mācīt vairākus priekšmetus." Vēlos atzīmēt, ka par savu naudu iespējams iegūt izglītību kādā vien valodā vēlas, kaut ķīnieši. Par savu naudu arī ministre pati savu dēlu varēs sūtīt nez kādās augstās angļu skolās, bet ne jau par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Tas, kā tiks izlietoti valsts līdzekļi, jānosaka valstij. Un, lai arī viņa ir kultūras ministre, Ēlerte nedrīkst aizmirst, ka viņai vienai nav tiesības izlemt latviešu tautas – mūsu bērnu un bērnu bērnu likteni, kas, valodas jautājumos pēc šāda scenārija varētu būt visai bēdīgs.

   Tweet