Igors Puntuss: par Aināru Šleseru un Latvijas interesēm un citiem premjera kandidātiem

Ceturtdien, 12.augustā, partiju apvienība "Par Labu Latviju!" izvirzīja Aināru Šleseru par premjera kandidātu. Es pats piedalījos premjera kandidāta
izvierzišanai veltītā pasākumā.

Uz jautājumu vai Šlesers bija vienīgais un
bezalternativais kandidāts no apvienības, atbilde ir noteikti nē. Par Labu
Latviju apvienoja zem viena karoga daudzu spilgtus līderus politikā un
uzņēmējdarbībā, tādus kā Guntis Ulmanis, Andris Šķēle, Ieva
Plaude-Relingēre, Andrejs Ēķis un daudzi citi. Bet tik liels līderu un
ambiciozu cilvēku daudzums arī nozīmē, ka lai sakmīgi vadītu tādas
personības vajag gan specīgas rakstura īpašības, gan iespēju atrast
kompromisu un sabalancēt visas partiju intereses apvienībā. Un tieši tāpēc
ka Šleseram visas kvalitātes piemit, viņam bija deleģēta ta svarīga loma.

10.Saeimas vēlēšanās atšķirībā no iepriekšējam vēlēšanām sāk daudz vairāk u
skaļāk runāt par Latvijas interesēm un tas nav nejauši. Kad Latvija bija vēl
ārpus Eiropas Savienības, bija skaidrs ka Latvijas valsts intereses ir
svarīgākas par ASV vai Krievijas interesēm Latvijā. Taču pēc iestāšānas ES
Brisele pakāpeniski kļuva par vēl vienu ietekmes centru. Pēc krīzes, kas
Latviju ietekmēja vissliktāk no citām Eiropas valstīm, diktāts no Eiropas un
Starptautiskā Valūtas Fonda paradījas jau pilnīgi atklāti, tagad vairs nav
šaubu, bieži Latvijas un Eiropas intereses nepārklājas.

Ir ļoti svarīgi, ka tieši Ainārs Šlesers, kas atveda uz Latviju Dressman,
Narvessen, Swedbank un citus uzņēmumus no Eiropas, pirmais sāka runāt par
Latvijas interesēm. Te es gribētu strikti sadalīt, ka ir ārvalstu
investīcijas un ir ārvalstu intervencija vai "finanšu okupācija", kas ir
divas pilnīgi dažādas lietas. Deviņdesmito gadu beigās Latvijai bija
vajadzīgas investīcijas, kas nodrošināja Latvijas ekonomisko izaugsmi. Visas
Baltvijas valstīs toreiz nodarbojas ar investīciju piesaisti. Bet piesaistīt
ārvalstu uzņēmumus nenozīmē valdības līmenī pildīt tikai ES un ārvalstu
finanšu instituciju uzdevumus. Tieši tagad ir laiks nopietni apsvert katra
ārzemju ekspertu ieteikuma butību un katra valdības lemuma sekas un vai tas
atbilst Latvijas interesēm.

Tagad, pirms vēlēšanām spēku sadalījums un idejas, kuras aizstavē katrs
politiskais spēks, ir kļuvušas daudz skaidrākas. Sāksim ar šobrīd
populārāku Saskaņas Centru - Urbanoviča mērķis (kaut gan to SC vieta
publicē Vienotība) ir aizstavēt Krievijas interesēs Latvijā. Otrajā nometnē
ir Vienotība un VL/TB/LNNk - viņu abi prejeru kandidāti Zile un Dombrovskis
ir saistīti ar Briseli. Skaidrs ka viņi turpinās esošo politiku, kas ir bez
iebildumiem pildīt visas ES, Pasaules Bankas un SVF direktīvas. Ja izdomātu
vēl kādu komissiju vai komitēju Eiropā, piemēram ar nosaukumu ESFG vai ESHT
tad viņi labprat pildīs arī tās komitējas uzdevumus, jo viņu pratā kalpošana
ir vienīgais pastavēšanas mērķis gan viņiem personīgi gan Latvijai. Kas ir
svarīgs Šleseram un "Par Labu Latviju!" es jau minēju. ZZS premjera
kandidāts Aivars Lembergs primāri aizstāv savas intereses, bet ir arī par
Ventspili un savu reģionu.

Tā kā spēku sadalījums ir tik skaidrs šoreiz vēlētāji var daudz viekaršāk
izvēlēties, kas viņiem ir tuvāk - ASV, ES, SVF, Krievijas vai tomēr savas un
Latvijas intereses?

   Tweet