Par valdības un SVF vienošanos

Kad ieminējos par blefošanu valsts pārvaldes augstākajā līmenī, tad saņēmu pārmetumus nekorektumā. Vai tagad šādus pārmetumus saņems valdības vadītājs? Jo izrādījās, ka solījumi par "maigo" budžeta apcirpšanu neatbilst īstenībai. Ko cirpsim? Vai atkal tautas sociālās vajadzības vai beidzot ķersimies pie trekno runču apetītes?

Atkal ministriju ierēdņiem tiek uzdots pārskatīt - no kā tie var atteikties. Ierēdņi pieklājības pēc tiek nosaukti par ekspertiem. Rezultāts jau paredzams uzreiz – atteikties nevar. Jo kā var pateikt skaļi visiem acīm redzamo - daudzus gadus šī mašīna strādājusi tukšgaitā tērējot naudu. Jau sen teikts, ka ierēdņu skaitu nenosaka vajadzība pēc tiem, bet kabinetu daudzums un lielums. Cik krēslu var sanest kabineta, tik ierēdņu tur "strādās."

Vai vienam no VIENOTĪBAS līderiem, ministru prezidentam, pietiks drosmes samazināt nevajadzīgo ministriju skaitu?

TNSS uzskata, ka šodiena 100 Ls stipendiju programma bezdarbniekiem, ir ceļazīme Latvijas lēnai nāvei. Šobrīd pats vajadzīgākais ir darba vietas un tautai pieejama medicīna.. Ja šīs divas vajadzības nav nodrošinātas, nekam citam vairs nav nozīmes. Tāpēc valdībai, kura nespēj šīs vajadzības nodrošināt, ir jāaiziet. Jāaiziet, ne jāmaina nosaukums partijai, kuru pārstāv.

Joprojām paliek aktuāli, samazinot valsts budžeta deficītu, izmantot šādas iespējas:

1. Apvienot Ārlietu un Aizsardzības ministrijas vienā LR Ārlietu un aizsardzības ministrijā.

Pamatojums – Latvijas nacionālās drošības koncepcija bāzējās uz kolektīvās drošības iespējām NATO sastāva, nekādas savas aizstāvības politikas nav un nebūs. Visa Aizsardzības ministrijas darbība šobrīd risina tikai NATO plānošanas izpildi un sabiedrotā pienākumu izpildi ES, NATO un ASV priekšā.

Tātad būtībā šodienas Aizsardzības ministrija pilda tikai nelielu Ārlietu ministrijas funkciju un nerisina nekādus aizsardzības politikas jautājumus, jo tos risina ārpus Latvijas. Latvijas budžeta naudas tiek tērēta ārzemēs, jo pie šādas plānošanas pat netiek izskatīta nekāda iespēja kaut jel ko NBS vajadzībām ražot Latvijā.

2. Apvienot Labklājības un Veselības ministrijas izveidojot vienotu Sociālo lietu ministriju.

3. Apvienot Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras ministriju vienotā ministrijā, jo kultūru galvenokārt finansē un līdz ar to kultūrpolitiku veido uzņēmēji un nevalstiskā organizācijas. Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu skaitu būtiski ļautu samazināt atteikšanās no otras paralēlās izglītības sistēmas krievu valodā uzturēšanas. Bažām par nacionālās identitātes zaudēšanu nav nekāda pamata, jo nevalstiskās organizācijas un ārvalstu vēstniecības tam tērē pietiekami daudz līdzekļu.

4. RAPLM, Ekonomikas un Vides ministriju vietā izveidot Tautsaimniecības un darba tirgus attīstības ministriju.

5. Bez tam, apvienojot ministrijas būtu jāatsakās no daudzajiem valsts sekretāra vietniekiem. Jābūt stingrai administratīvai centralizācijai izpildaparātā. Viens valsts sekretārs, viens vietnieks, kurš vienlaicīgi vada arī stratēģiskās plānošanas departamentu. Liekie departamenti, kuri tika mākslīgi izveidoti lieko valsts sekretāru amatu izvietošanai, ir jāpārveido atpakaļ par nodaļām. Pārveidot administratīvās pārvaldes pastiprinot valsts sekretāra personīgo atbildību tieši par ministriju ierēdņu darba rezultātiem, kam sākumā šis amats arī tika izveidots. Likvidēt visus mākslīgi izveidotos valsts sekretāru vietnieku amatus, katrā ministrijā atstājot vienu valsts sekretāra vietnieku , kurš vienlaicīgi vadītu arī vienu no departamentiem. Jau šodien pēc būtības liekie valsts sekretāru vietnieki labākajā gadījumā pilda departamenta direktoru darba uzraudzību, un ne vairāk. Ministrijās ieviest vienoto valsts amatu apmaksas sistēmu bez jel kādiem izņēmumiem, iekļaujot šajā sistēmā absolūti visus, gan vēlētos, gan ierēdņu amatus.

6. Veikt LR normatīvajos aktos, kuri saistīti ar partiju finansēšanu, vēlēšanu norisi un finansēšanu, izmaiņas, kuras nodrošinātu reālu partiju priekšsēdētāju un valžu locekļu kriminālatbildību par šo aktu neievērošanu. Paredzēt to partiju sarakstu izsvītrošanu no vēlēšanu rezultātiem, kuru partiju vadības būs pieļāvušas šo normatīvo aktu pārkāpumus. Nepielaist pie vēlēšanām to partiju sarakstus, kuras nav nomaksājušas visus sodus par pārkāpumiem iepriekšējās vēlēšanās.

7. Kompleksā ar nodokli lieliem uzkrājumiem banku kontos ieviest nodokļu atlaides par reinvestīcijām ražošanā. Pazemināt noteikto banku rezervju līmeni. Piemērot progresīvo NĪN īpašumiem sākot no 100 000 Ls vērtības soļiem ik pa 25 000 Ls. Piemērot progresīvo nodoklī iedzīvotāju ienākumiem sākot no 800 Ls soļiem pa 250 Ls. Papildus nodokli par neizmantotajiem nekustāmajiem īpašumiem, kuri tiek pietaupīti laikam , kad atkal celsies tirgus cenas.

"Sponsoru" uzturētie "sabiedriskie" mediji šodien rūpējas lai vēlētāju kopums nezinātu nekādus citus variantus uz vēlēšanām, kā tikai trīs gribošos A. un šobrīd izveidoto V. ... Tātad tiek piedāvāta alternatīva tikai starp valsti nopostošiem un citai valstij simpatizējošiem variantiem. Un kaut arī viens no valsts presidents, uzrunājot starptautisko auditoriju atzīst, ka tikai uz patēriņu balstītai ekonomikas sistēmai pienācis gals (par ko liecina krīzes finanšu, nekustāmā īpašuma, darbaspēka vai citos tirgos... būtībā tā ir krīze sabiedrībā kopumā. Tā attīstās izsaucot tautas neticība valsts pārvaldei, masu medijiem, darba devējiem, valstij, valstī pastāvošajiem likumiem...), iekšējam tautas patēriņam aizvien tiek tiražēta nepieciešamība veikt pasākumus ES un SVF aizdevumu ņemšanai. Pie tam taupības pasākumiem jābūt solidāriem tautai, bet tērēšanas pasākumiem – kapacitāti veicinošiem augstākai ierēdniecībai un politiķiem...

Joprojām nav piedāvājumu sociāli atbildīgas sabiedriskās sistēmas veidošanā, Latvijas tautas konsolidācijai. Vai šādos apstākļos latvieši vispār saglabās savu valsti?

   Tweet