Aptauja
Vai Jūsuprāt, jauno izpildītāju konkursam
 Rezultāti
Simona, Apolonija
Иван, Йосип
EUR0.7028
USD0.5290
RUB0.0178
Avots: www.bank.lv

Par mums
Autorizācija

Ko vērts zināt par projektu Jaunais Zīda Ceļš

Rīga-Hersona-Astrahaņa
Ja paskatās Zīda ceļa vēsturi, kaut vai īsi, var atrast gan uzplaukumu, gan kritumus tā nozīmei. Bet viennozīmīgi tā loma starptautisku sakaru izveidei, pasaules ekonomikas izaugsmei bija un ir ļoti liela. Daži fakti-faktiņi no tā vēstures:

Kad Čingizhans vēl saucas par Temučinu un bija mazs un melns, pats vājākais no četru klanu vadoņiem, Venēcijas un Florences tirgoņi izvēlējās atbalstīt tieši viņu, kā centralizētas varas nesēju uz visā Zīda ceļa teritoriju Āzijā. Jo tāds nekad nevarot kļūt liels un bīstams. Un :

a) Neapdraudēs centralizēto varu Ķīnā, itāļu tirgotāju partneri.
b) Būs stabilitātes garants tirdzniecības ceļam visa Āzijas teritorijā.
c) Būs vadāms, jo to vienmēr apdraudēs trīs konkurenti.

Viens no šiem pieņēmumiem izrādījās patiess. Praktiski tika uzsākta panislāmisma veidošanas ekonomiskā nodrošināšana.

1370. gads . Tamerlāns jeb Timurs. Pārvaldot Vidusāziju nodrošināja šī ceļa stabilu darbību, gūstot ienākumus karu vešanai.
No 1405 līdz 1433 gadam Ķīnas admirālis Džens He organizē buru kuģu (džonkas) kuģu ceļu gar Indiju, Arābiju, Āfriku. Tas nesa zaudējumus Zīda ceļa attīstībai par labu jūras zīda ceļam.

1498. gads. Vasko de Gama. Atklāj stabilu ceļu no Eiropas uz Indiju.

1924.gads. Krievija, lielinieki, visai voluntāri sadala, pretnostatot visus savā starpā, musulmaņu kontrolēto teritoriju jaunās padomju republikās – Kirgīzijā, Tadžikijā, Turkmēnijā, Uzbekijā. Kolektivizācija un piespiedu krievu valodas un kirīļicas uzspiešana. Panislāmisma sadalīšana.

1991. Dalītā veidā šī teritorija kļūst par neatkarīgām valstīm.

Kopš 1993. gada ES investējusi Transport Corridor Europe CaucasusAsia projektā ap 200 miljonu eiro, Zīda ceļa atjaunošana.

Jaunais Zīda Ceļš ir megaprojekts pēc būtības. Jau uzsākts. Piedāvājums par Rīga-Hersona-Astrahaņā ir daļa no šī projekta. Iesaistītās puses:

1. Ķīna
2. Indija
3. Kazahija
4. CentrālĀzijas valstis
5. Krievija
6. Baltkrievija
7. Ukraina
8. Lietuva
9. Igaunija
10. Vācija uc ES valstis.

Ja projekta attīstība nonāks ( kas paredzēts) līdz tuneļa izbūvei starp ASV un Sibīriju zem Beringa jūras šaurumu, tad tas kļūst par globālu projektu.

Skaidrs, ka šādos apstākļos sāk veidoties ļoti lielas transnacionālas konsorcijas. Līdzīgi kā tas ir jau ar NordStream un gāzes cauruļvadiem dienvidos. Daļēji tas varbūt izskaidro arī šo ķīvēšanos un dalīšanos starp šī projekta iniciatoriem Latvijā ( Pumpurs, Birzgalis, Štammers, Rozencveigs...). Pasaules prakse rāda, ka lai kāda lokālā vietā šādus projektus aizkavētu ( lai citā lokālā vietā paātrinātu...), tiek iesaistīti zaļi-zili-brūni-dzeltenie utt.

Sākās nopietnas cīņas un diskusijas. Klasisks piemērs ir Ventspils atbalsts Dienvidtilta celšanai Rīgā , apturot Ziemeļu pārvada jau sagatavoto projektu. Zaudētais laiks palīdz ar kravu piesaisti uz Rietumkrastu, aizkavējot sen nepieciešamo Rīgas ostas pievadceļu sistēmas izveidi.

Katrs cīnās par savām biznesa interesēm. Kaut runas, protams, par ekoloģiju, kopējo attīstību valsts mērogā un citām cēlam lietām... Bet būtībā jautājums jau vienkāršs – kurš un kurā galā pirmais uzsāks un izmantos ES līdzekļus. Līdz ar to – kurš reģions ātrāk sāks attīstīties.

Faktiski nopietni jārunā par Latvijas MK, Ārlietu, Satiksmes, Ekonomikas ministriju koordinētu darbu. Par Latvijas Attīstības Bankas sadarbības iespējām ar Ķīnas, utt Attīstības Bankām...

Ar skatu , lai Latvija ātrāk par citām valstīm šeit sāktu gūt labumu. Ne viss, kā vienmēr - pēc tam, kādreiz, kaut ko...

Latvijā šodien trūkst darba vietas. Ja nav darba un pieejamas medicīnas, visam pārējam zūd jēgas, no tautas (ne)izdzīvošanas viedokļa.

Jau izpētes darbs pirmajā gadā Latvijas teritorijā veidos 4 000- 6 000 darba vietas. Projekta realizācijas uzsākšana Latvijas teritorijā var tikt apgrūtināta arī ar cilvēku trūkumu darba vietu aizpildīšanai.Jo nepieciešams būs līdz 150 000...

Ļoti būtiski, lai šis projekts un valsts ieguldītā daļa netiktu privatizēti.

K.Ulmanis šādus projektus veidoja kā tautas akciju sabiedrības. ( piemēram - Ķegums ), šodienas Latvijā - kā ierēdņu nodrošinātu bezkonkurenta privātbiznesu...

Imants Burvis LR pilsonis

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

šujmašīnas