Tukša muca tālu skan

Ar cerību esmu skatījusies uz kārtējiem Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LTRK) skaļajiem paziņojumiem par tikšanos, apspriedi vai darba grupu, kuras ietvaros tiks meklētas atbalsta iespējas vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Diemžēl neko neesmu sagaidījusi, bet izsaucieni no viņu puses turpinās.

Apspriežoties ar vairākiem citiem savas nozares uzņēmējiem, secināju, ka šī tukšā runāšana jau likusi vilties ne man vienai. Varbūt LTRK var paskaidrot savas rīcības pamatu, bet vai viņi var to arī apliecināt ar reāliem darbiem?

Pēdējo mēnešu laikā LTRK sienās top dažnedažādi paziņojumi, plāni, programmas un deklarācijas, ir izstrādātas daudzskaitlīgas padomes ar ļoti birokrātisku piekļuvi, notiek sarunas ar politiskajiem līderiem, tiek dzerta kafija un diskutēts.

Bet kur ir rezultāti? Un vai tas maz ir uzņēmumu apvienības uzdevums, vai LTRK jau nedublē valdības un ekonomikas ministrijas funkcijas? Ja mēs – uzņēmēji – neredzam nekādu labu, ja netiek samazināti vai vismaz stabilizēti nodokļi un nav redzamas nekādas citas uzņēmējiem noderīgas izmaiņas likumdošanā, tad rodas jautājums – kas ir LTRK darbības rezultāts?

Kā gandrīz vienīgo rezultātu, ko pašreiz saredzu, ir LTRK vadītājas Žanetes Jaunzemes – Grendes tēla veidošana, kas tiek ļoti rūpīgi kultivēta. Rodas iespaids, ka viņa Kamerā ir vienīgais cilvēks, neradot pārliecību, ka es varēšu atbildes uz jautājumiem vai kādu atbalstu saņemt ari tad, kad Jaunzemes - Grendes kundze būs iegrimusi politiskajās diskusijās, par ko pēdējā laikā tik bieži tiek runāts.

Vai viņa tiešām ir vienīgā un ko uzņēmējiem Latvijā ir jāpaļaujas un jāliek visas cerības, ka viņa izdarīs to, ko LTRK tik skaisti demonstrē savos paziņojumos? Cerība – muļķa mierinājums.

Natālija Kārkliņa