Patriotisms vai liekulība?

Kā vienmēr saviļņotā gaisotnē pagājuši valsts svētki. Valsts 91. dzimšanas diena. Prieks par bērniem, tiem viss gāja pie sirds – skaistās runas, smaidi, salūts... Skaists PBLA aicinājums mīlēt savu zemi( Vai tāpat kā viņi – no liela attāluma? Ar padomiem, kā izpostīt Latvijas saimniecisko dzīvi?).

No valsts amatpersonu puses gan drīzāk sniegums tautai bija, kā izrādīšanās un liekulības svētki. Skaisti jau visi aicinājumu uz nacionālo vienotību valsts attīstības vārdā, bet... vai ar vienotības piesaukšanu vien pietiks? Šodien, gatavojoties nākošā gada vēlēšanām, mūs biedē ar nelatviešu iespējamo uzvaru parlamenta vēlēšanās.

Bet ko darīt, ja līdz vēlēšanām viņi Rīgā noturēsies bez izsaimniekošanas? Vismaz tādos apmēros, kā to darīja iepriekšējās Rīgas vadības, kuras pārstāvēja pašu bāleliņi... Protams, šobrīd tur arī viss notiekas, no savējo lobēšanas viedokļa. Apzināti provocē taksistu karus nosakot maksimāli atļauto taksometru skaitu Rīgā, tā vietā lai dotu iespēju katram bezdarbniekam kļūt par pašnodarbināto izsniedzot licenses par saprātīgu samaksu uz saprātīgiem noteikumiem šim rūpalam...

Skaužot LSDSP panākumiem nodokļu naudas plederēšanā ceļot Zelta bojārtiltu, par kuru rīdzinieki tikai nākošgad sāks maksāt, šlesersaskaņieši sāk bīdīt jaunu miljardvērtu tilta projektu... Bet tomēr Rīgas budžetu šobrīd plederē mazāk, kā iepriekšējos gados. Varbūt tieši tāpēc, ka valsts līmenī vēl nav pie varas, vai arī vajadzīgās pieredzes trūkst...

Šodien, piesaucot pie vienotības, Saeimā sēdošie veido tādu saimniecisko attīstību regulējošo likumbāzi, lai saimnieciskās attīstības nebūtu. Lai nenotiktu nekadā gadījumā. Gan tagad, gan pēc vēlēšanām vismaz pāris gadu.

Elementāri tiek iztirgotas attīstības iespējas uz priekšu notirgojot izmešu emisiju kvotas, apzināti sarežģījot mazo uzņēmēju dzīvi ar komplicētām atskaitēm, utt. Prezidents un ministru prezidents tik optimistiski runā par iespējām braukt strādāt ārzemes, ka brīžiem tas šķiet kļūstam par pilsoņu pienākumu ( protams, tikai lojāliem pilsoņiem).

Tātad praktiski runa iet par valsts teritorijas atbrīvošanu no saimnieciskas darbības, no strādāt spējīgiem valsts pilsoņiem, no tautiešiem. Laikam jau lai tālumā vairotu viņos nostaļģiju pēc Dzimtenes un tālo patriotismu, klāt neesot. Un tie paši, kuri veido šādu likumbāzi, veido arī "jaunu" politisku organizāciju ar nosaukumu " Vienotība". Amizanti. Visai savdabīga izpratne par patriotismu un tā ieaudzināšanu jaunatnei.

Visai vērtīga svētku dienā bija intervija ar VVF. Atzīšos, ka viņa izrādījās krietni labāka valsts prezidente, kā man likās dienā, kad viņā atnāca iepazīšanās vizītē frakcijā. Spēcīgāka un protošāka rīkoties ar tiem, kā izrādās spēcīgiem, ieročiem, kurus Latvijas Satversme ir devusi valsts prezidentam kopīgam darbam ar Saeimu un Ministru Kabinetu. Un izskatījās, kā cienījams pretendents uz jaunu amatu, kurš šobrīd tiek veidots ES līmenī. Žēl, ka maz izmantoja šos ieročus iekšpolitikā, atrodoties amatā. No intervijas palika neskaidrs tikai viens.

Kāpēc bijusī valsts pirmā amatpersona norobežojās no atbildības par stāvokli iekšpolitikā? Vai tikai tāpēc, ka iepriekšējo gadu darbs ir novedis Latviju vietā, kur tagad esam? Šāda valsts pirmās amatpersonas (pat – bijušās) norobežošanās no atbildības nedara godu šai valsts institūcijai, kā tādai. Institūcijai, kuru sauc – Latvijas valsts prezidents.
Vēlreiz apsveicu visus ar valsts svētkiem. Bet ļoti vēlos lai patriotismu nejauktu ar liekulību. Jo liekulīga patriotisma piesaukšana noved pie nodevības.

   Tweet