Tekstila šķirošana nebeidzas pie konteinera – jābūt pieprasījumam pēc pārstrādātām izejvielām


Kaspars Zakuļis public. foto
Kopš pagājušā gada septembra līdz šī gada augusta beigām divdesmit konteineros, ko Rīgā un Pierīgā izvietoja AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Eco Baltia vide", savāktas 250 tonnas dažādu tekstila izstrādājumu. Vairāk nekā trešdaļai no tiem jeb aptuveni 40% zemās kvalitātes un materiālu daudzveidības dēļ ir ierobežotas iespējas nonākt atkārtotā apritē, tostarp pārstrādē, kas pagaidām pasaulē ir mazattīstīta. Līdz ar to šie materiāli pie esošās situācijas savu dzīves ciklu beigs poligonā, kas gan tāpat ir labāks risinājums, nekā tikt izmestiem kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Lai veicinātu tekstila šķirošanas sistēmas kopējo attīstību, ir būtiski jāpilnveido pārstrādes tehnoloģiju iespējas, ko var izdarīt, stimulējot pieprasījumu pēc pārstrādātajām izejvielām Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas līmenī. Turklāt tas attiecas kā uz tekstilu, ko Latvijā šķirot esam sākuši tikai nesen, tā arī uz citiem šķiroto atkritumu veidiem, piemēram, iepakojumu, riepām vai elektroiekārtām.

Visi speciālajos konteineros nodotie tekstilizstrādājumi nonāk “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas centrā Tukumā, kur tiek šķiroti aptuveni 30 kategorijās pēc izstrādājumu veidiem, to kvalitātes, tālākās izmantošanas iespējām (valkāšanai derīgs, derīgs pārstrādei, atkritums) un virknes citu kritēriju. Pārstrādei derīgo izstrādājumu īpatsvars šobrīd veido aptuveni 10% no kopējā apjoma – pamatā tie ir kokvilnas un vilnas izstrādājumi, dūnu segas un spilveni. Taču arī šajā gadījumā tirgus pieprasījums ne vienmēr ir ekonomiski pamatots, kas nozīmē, ka par šo izstrādājumu nodošanu pārstrādei ir jāsamaksā.

Aptuveni trešdaļai mūsu konteineros sašķiroto tekstilizstrādājumu ir ekonomiski pamatotas atkārtotas lietošanas iespējas, tātad šos izstrādājumus kāds ir gatavs iegādāties. Sadarbībā ar mūsu piesaistīto partneri Latvijai nevajadzīgās lietas tiek nogādātas galvenokārt jaunattīstības valstīs. Vēl apmēram 10–15% sašķiroto izstrādājumu veido apģērbs, kas teorētiski būtu atkārtoti valkājams, bet tam nav tirgus pieprasījuma vai to cena nespēj segt pat transportēšanas izdevumus. No atkārtotai lietošanai vai pārstrādei derīgajiem izstrādājumiem aptuveni divas trešdaļas veido apģērbi, piekto daļu – mājas tekstils (segas, spilveni u. tml.), apmēram desmito daļu – apavi, un pārējais ir cita veida izstrādājumi. Diemžēl aptuveni 40% no visiem konteineros savāktajiem izstrādājumiem tiek nogādāti noglabāšanai poligonā, kas gan ir labāks risinājums, nekā atstāt tos kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, jo tādējādi tiek atvieglota sadzīves atkritumu šķirošana poligonos un pagarinās šo iekārtu kalpošanas ilgums.

Vienlaikus, runājot ar iedzīvotājiem un lietoto apģērbu veikalu pārstāvjiem, secinām, ka Latvijas sabiedrība vēl nav pilnībā gatava atteikties no liekā apģērba un pēc tam to ieraudzīt lietoto mantu veikala plauktā vai kādam citam mugurā. Mēs neiebilstam, ja mums nevajadzīgās lietas tirgo citās valstīs, bet vietējā piemājas veikalā gan savu apnikušo jaku negribam redzēt, jo tad nez kāpēc rodas sajūta, ka kāds brangi nopelnīs uz to lietu rēķina, ko mēs tāpat izmestu miskastē. Taču, lai šīs lietas savāktu, sašķirotu un sagatavotu tirdzniecībai, kādam jāveic laikietilpīgs darbs. Turklāt no vides viedokļa tieši atkārtotas aprites veicināšana tepat, Latvijā, būtu visekoloģiskākā un loģiskākā. Tāpat bieži vien pārvērtējam sava apģērba kvalitāti un vērtību: labdarības organizācijās lielos daudzumos nonāk apģērbs un apavi, kam ir atkritumu statuss un kuru tālāka izmantošana nav iespējama. Līdz ar to noteikti jāveicina gan šķirošanas pieejamība, gan izpratne par aprites ekonomikas principiem, kā arī jāmazina stereotipi un aizspriedumi par lietu atkārtotu lietošanu, salabošanu, pārveidi un dalīšanos.

Tomēr kopumā iedzīvotāju pieprasījums un arī nepieciešamība pēc tekstila šķirošanas punktiem ir ļoti liela. Pērn septembrī izveidojām pirmos 20 šādus punktus Rīgā un Pierīgā, šogad esam palielinājuši to skaitu līdz 60, paplašinot teritoriju Vidzemē. Kā rāda mūsu pilotprojekta rezultāti un aprēķini, Latvijā kopumā būtu nepieciešami vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti, lai nodrošinātu vismaz 20–25% tirgū novietotā apjoma savākšanu. Šobrīd tā ir brīvprātīga “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” iniciatīva, ko varam īstenot tikai tāpēc, ka apzināmies, cik svarīgi ir tekstilu nošķirot no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas un ka šajā jomā ir jāievieš tādi paši ražotāju atbildības principi kā, piemēram, iepakojuma, elektroiekārtu vai riepu šķirošanā. Tās pagaidām ir tikai ir mūsu investīcijas, ko ieguldām idejas un nākotnes vārdā. Tomēr atvērts paliek jautājums – par kādiem resursiem izveidosim un uzturēsim visaptverošu tekstila šķirošanas sistēmu Latvijā, lai tie nenonāktu poligonos?

Tāpēc attiecībā uz turpmāko šķirošanas tīkla attīstību liela loma būs tam, kāda būs valsts nostāja, politika un kādi praktiski finansiālie instrumenti tiks ieviesti, lai varētu šo sistēmu tālāk attīstīt un apkalpot. ES Direktīva nosaka, ka, vēlākais, līdz 2025. gadam visā Latvijā šādai sistēmai ir jābūt ieviestai, bet, mūsuprāt, to var un vajag izdarīt jau ātrāk. Tāpēc arī “Latvijas Zaļais punkts” ir iesaistījies kampaņā “Nav, ko vilkt?” un kopā ar vēl vairāk nekā desmit dažādām privātā, nevalstiskā sektora organizācijām un valsts iestādēm parakstījis sadarbības memorandu, kura mērķis ir meklēt risinājumus un kopīgi strādāt pie tā, lai Latvijā apģērbs nenonāktu poligonos, bet maksimāli atgrieztos apritē.

Kaspars Zakulis
AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums