Elza Avotiņa">

Jauniete: Viegla karjera ārzemēs ir plīstošs burbulis


Sanita Šeļaga public. foto
Domājot, ka Latvijā nav iespējams atrast piemērotu darbu, Sanita Šeļaga vairākus gadus strādāja uz ASV kruīzu lainera. Ārvalstīs gūtā pieredze pārliecināja meiteni, ka arī Latvijā iespējams dzīvot labi un lielas attīstības iespējas. Šobrīd viņa ir atgriezusies Latvijā, studē un ir viena no jauniešu komandas, kas organizē neformālu konferenci vidusskolēniem, lai ikvienam parādītu, ka arī Latvija var mācīties, īstenot savas idejas un sasniegt mērķus. Sanita uzsver, ka nekur mums sarkano paklāju neizklās, ja mēs paši to sev nedarīsim.

Grūtā izvēle pēc vidusskolas

Lai arī strādāju ārzemēs, es atgriezos, sāku studēt un ticu, ka pie mums ir labāk, nekā jebkur citur pasaulē! Kopā ar domubiedriem vēlos nodot šo pārliecību arī citiem jauniešiem visā Latvijā, tāpēc radās ideja par neformālu konferenci – “Rosinātava”. Skolās visā Latvijā dažādu vecumu jaunieši domā, ko darīt pēc absolvēšanas? Tas ir aktuāls jautājums ļoti daudziem, un, diemžēl, daļa redz tikai vienu iespēju – doties prom no Latvijas. Protams, ikviens no mums jau no bērnības katrs sapņo, par ko kļūs, kad izaugs. Tomēr, tuvojoties brīdim, kad jāveic izšķirošais solis un redzot daudzu citu pieredzi, nereti arī radinieku un vecāku, saprotam, ka izdarīt izvēli nav nemaz tik viegli.

Ja kaut viens pārdomās, mērķis būs sasniegts

No pieredzes zinu, cik grūti tas ir, tāpēc vēlos palīdzēt. Kopā ar domubiedriem vēlamies sniegt iespēju jauniešiem saņemt vērtīgu padomu, dzirdēt iedvesmas stāstu vai uzmundrinoši pieredzi, ticot, ka tas kļūt par būtisku pagrieziena punktu jaunieša dzīvē savas karjeras izvēlē. Ja kaut viens jaunietis, noklausoties konferencē stāstīto, pārdomās par aizbraukšanu no Latvijas un sāks savu ideju realizāciju tepat, mūsu mērķis būs sasniegts.

Šķita, ka Latvijā nav darba, kas man patiktu

Vēlos iedvesmot, pamudināt un iedrošināt ticēt sev un būt pārliecinātam, ka Latvija ir iespēju lauks. Kad pabeidzu vidusskolu, es nezināju, ko vēlos darīt turpmāk. Vecāki teica, lai izvēlos “nopietnu” profesiju, piemēram, ārsts, jurists vai grāmatvedis. Diemžēl, neviena no šīm jomām mani nekad nav interesējusi. Pašai šķita, ka Latvijā nav darba, kas man patiktu. Kopējais iespēju piedāvājums šķita šaurs un vienmuļš. Vēroju jaunos uzņēmējus un apbrīnoju, no kurienes viņiem izdoma un drosme. Vienmēr vēlējos vadīt savu uzņēmumu, bet mani pavadīja šaubu mākonis – vai man tas izdotos?

Apceļota teju visa Ziemeļamerika, Meksikas līcis un Dienvidamerika

Redzēju, kā daudzi skolas biedri plānoja doties pie radiem uz ārzemēm un veidot savu dzīvi tur. Nekad agrāk nebiju domājusi braukt uz ārzemēm, tāpēc sekoja mēģinājumi atrast, kur un ko studēt, bet tā arī neatradu savu vietu. Sāku strādāt par viesmīli, bet tas bija tikai pagaidu variants, līdz sapratīšu, ko es vēlos. Kamēr domāju, ko vēlos, mani uzrunāja darba kolēģis. Viņam bija radusies ideja – pieteikties darbam uz kuģa. Lai arī tas pats viesmīļa darbs, bet vismaz cita vide. Tā arī pietiecāmies un rezultātā vairākus gadus nostrādāju uz ASV kruīzu lainera, apceļot teju visu Ziemeļameriku, Meksikas līci un Dienvidamerikas ziemeļus.

Karjera ārzemēs kā burbulis, kas plīst

Šķitīs dīvaini, bet, jo vairāk ceļoju, jo vairāk sapratu, ka arī Latvijā ir plašs attīstības potenciāls. Sapnis par galvu reibinošu karjeru nereti ir kā uzpūsts burbulis – kad pieskaries, tas saplīst. Katrā valstī cilvēki meklē savu vietu un visur ir tieši tādi paši izaicinājumi, kā pie mums. Nereti tikai ir daudz lielāka konkurence ar laimes meklētājiem no visas pasaules. Pateicoties pieredzei un iegūtajām zināšanām, es atgriezos Latvijā un iestājos augstskolā. Esmu pēdējā studiju gadā un zinu, kur un kā redzu sevi Latvijā pēc absolvēšanas. Atgriežamies redzu arī savus draugus un visi ir atraduši darbu, kas sniedz prieku gan sirdij, gan maciņam. Iegūtā pieredze man sniedza drosmi un ticību saviem spēkiem. Kā klasiskajā teicienā – katrs savas laimes kalējs. Nekur sarkano paklāju neizklās, ja mēs paši to sev nedarīsim.

Rīkojot jauniešu pasākumu “Rosinātava”, kas ir veiksmes stāstu apmaiņa un iedvesmošana, vēlamies pateikt, ka mēs varam dzīvot kā kungi tepat Latvijā, nebraucot svešumā. Dažreiz mums tikai nepieciešams grūdiens no malas. Iedrošinājums uzdrīkstēties, riskēt un cīnīties.

 

Autore: “Rosinātava” organizatore Sanita Šeļaga

Pasākuma "Rosinātava" organizatoru komanda
Elza Avotiņa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi