Mākslīgā intelekta izaicinājumi mūsdienu darbaspēkam


Kārlis Mikoss public.foto
Mākslīgais intelekts (MI) visdažādāko nozaru uzņēmumiem visā pasaulē šobrīd raisa pamatotas diskusijas par tā turpmāko ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Attīstības scenāriji svārstās no optimisma par efektīvāku organizāciju darbību līdz piesardzīgām, dažbrīd pat skeptiskām, prognozēm par pārlieku lielajām investīcijām MI ieviešanā pret iespējamo atdevi. Turklāt šajā kontekstā būtisks ir arī darbaspēka jautājums, organizāciju vadītājiem meklējot atbildes uz jautājumiem – kā MI skars darbiniekus, kā tas korelēs ar darba vietu skaitu, vai mainīsies savstarpējā saziņa, darba kultūra un attiecības organizācijas iekšienē.

Ir tikai saprotami, ka MI ir netieši radījis bažas, pat stresu daudzu cilvēku – gan vadītāju, gan darbinieku – vidū. MI ir aizraujoša perspektīva, bet tā kļūst mazāk pievilcīga, ja jāsāk uztraukties par to, vai šis jaunais instruments pēkšņi neatņems cilvēkam darbu.


 

Diemžēl šī diskusija joprojām ir pārāk klusa Latvijas biznesa aprindās. Saskaņā ar nesenu Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktu mūsu valsts darba devēju aptauju – aptuveni puse jeb 53% Latvijas uzņēmumu joprojām “dzīvo” ar pamata IT risinājumiem, nedomājot par dziļāku digitālu transformāciju, bet 10% pat nav sākuši savā darbā ieviest pamata IT risinājumus. Kā galvenos šķēršļus sava biznesa attīstībai uzņēmēji norāda finanšu resursu trūkumu (59%), zināšanu trūkumu par digitalizāciju (37%), piemērotu IT risinājumu trūkumu savā nozarē (37%) un izglītotu darbinieku trūkumu (31%). Vai tas nav trauksmes signāls Latvijas IT kopienai?

 

MI ietekme uz darbaspēka nākotni ir ārkārtīgi sarežģīts temats, bet, lai darba devējiem un darbiniekiem uzrādītu MI priekšrocības, es vēlos pieteikt un izklāstīt sava skatupunkta divas galvenās idejas. Pirmā – neskatoties uz drūmajām prognozēm, MI neapdraudēs darba vietas. Otrā – ir īpašas profesionālās iemaņas un spējas, kuras nepieciešams izkopt mūsu biznesa līderos un darbiniekos, lai palīdzētu tiem sagatavoties ar MI saistītai nākotnei.

 

MI nekļūs par apdraudējumu darba vietām


 

Lai gan MI ietekme plašāk izpaudīsies ārpus darba vietām, daži arodi noteikti sajutīs tā ieviešanas sekas. Piemēram, profesionāli autovadītāji. Ja jūs pelnāt iztiku kā šoferis, strādājot ar “Bolt”, “Uber”, “Wheely” vai kādā limuzīnu servisā, vai varbūt kā kravas mašīnas vadītājs, kas pavada ceļā sešas dienas nedēļā – tad ideja par pašbraucošu transportlīdzekļu vērienīgu ieviešanu varētu radīt draudus jūsu iztikai.


 

Taču patiesībā MI ir tikai instruments, ko mēs varam izmantot tajā veidā, kas, mūsuprāt, ir vislietderīgākais. MI vajag – un to var – izmantot cilvēku spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis pilnīgai cilvēku aizstāšanai. MI ir jāizmanto, lai padarītu vieglāku visu veidu darba ņēmēju ikdienu, nevis likvidējot viņu nozīmi.


 

Produktu pārvaldība ir viena no jomām, kur mēs varam redzēt šo dinamiku. Nepastāv risks, ka robots aizstās produktu menedžeri, jo MI un automatizācija vienkārši nevar pilnībā izdarīt to, ko dara šie cilvēki. MI varētu palīdzēt ar tirgus un prognozējošu datu analīzi, lai veidotu pievienotās vērtības modeļus jaunu produktu idejām. Bet MI nevar tikt galā ar visām ieinteresētajām pusēm, piesaistīt naudu jauniem produktiem vai pārraudzīt un pārvaldīt produktu laišanu tirgū. To spēj izdarīt tikai cilvēks.


 

Tajā pašā laikā mums ir jābūt reālistiskiem un jāsaprot, ka daži darbi pakāpeniski tiks aizstāti ar MI. Tomēr, aizstājot dehumanizējošus un fiziski ļoti grūtus darbus ar tehnoloģijām, tiks gūts vispārējs labums.

 

Labs ilustratīvs piemērs MI “iedzīvināšanai” Latvijā ir LIKTA lēmums ikgadējo IKT balvu ”Platīna pele” papildināt ar jaunu godalgas kategoriju – “Mākslīgā intelekta risinājums”. To pērn ieguva a/s “Emergn” par Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām izstrādātu pakalpojumu – nodokļu deklarāciju apstrādi, izmantojot robotizētu risinājumu. To ieviešot, neviens VID darbinieks nepalika bez darba –, gluži pretēji, iestāde varēja no rutīnas pienākumiem atbrīvotos cilvēkresursus izmantot komplicētākiem uzdevumiem.

 

Caurviju prasmes – galvenais cilvēkresursu konkurētspējas faktors MI laikmetā

 

Runājot par MI ietekmi uz darbaspēku un darba vietām, par pašu galveno jautājumu kļūst pārmaiņām atbilstoša, “elastīga” izglītība un iespējas operatīvi apgūt arvien jaunas IT prasmes. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2018. gada ziņojuma “The Future of the Jobs Report” prognozēm, jau 2025. gadā vairāk nekā pusi jeb 52% darba (no patērēto stundu skaita viedokļa) veiks iekārtas, bet tikai 48% – cilvēki. Vēl pērn cilvēku darbs veidoja 72%, – un tikai 28% – iekārtu veikums. Vienlaikus PEF ziņojumā tiek prognozēts, ka jau 2022. gadā darba tirgū var parādīties 133 miljoni jaunu profesionālo “lomu”, kas ir vairāk pielāgotas jaunajam darba dalījumam starp cilvēkiem, mašīnām un algoritmiem. Pieaugs pieprasījums pēc datu analītiķiem un zinātniekiem, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās speciālistiem.

 

MI izgaismo nepieciešamību jau izglītības sistēmas pašos pamatos iestrādāt ideju par “caurviju” jeb pārnesamām prasmēm. Proti, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana, kritiskā domāšana, komandas darbs – tās ir profesionālā izaugsmē tālāk pārnesamas prasmes un īpašības, kas izmanto fundamentālas cilvēka īpašības, kuras visos darbiniekos var attīstīt (un ko MI nevar atdarināt). Realitāte ir tāda, ka, neatkarīgi no specializācijas, ko bērni apgūst skolā, tā būs jau relatīvi novecojusi, kad jaunietis uzsāks savu karjeru. Tāpēc būtiskas ir tieši pārnesamās iemaņas, kuras jūs varat visu laiku pilnveidot un pielāgot. Ar kritisko domāšanu apveltīti cilvēki, tādi speciālisti, kuri labprāt sadarbojas ar citiem, un “ārpus rāmja” domājoši problēmu risinātāji – šādi darbinieku tipi būs vajadzīgi vienmēr. Tieši šādas spējas var nodrošināt cilvēki, nevis mašīnas, kad runa ir par tādām lietām kā, piemērām, produktu pārvaldība. Tās ir prasmes, kas ir saistītas ar kognitīvajām spējām un izdomu, kas piemīt tikai cilvēkiem, un MI šeit nespēj konkurēt.

 

Rezumējot – mašīnas un MI nevar īsti aizvietot cilvēkus. Tās var reproducēt līdzīgus rezultātus tam, ko var darīt cilvēki, taču cilvēka smadzenes mašīna nevar pilnībā atdarināt. Nepārtraukta izglītošanās, pārnesamas prasmes un uzņēmība pret jaunu zināšanu apgūšanu – šie principi nemitīgi jāuzsver gan klases telpās, gan uzņēmumu valdes sēžu zālēs, tā nodrošinot, ka darbinieki kļūst pielāgojami, elastīgi un noturīgi tādā nākotnē, kas arvien vairāk orientējas mākslīgā intelekta izmantošanā. Tas nodrošinās, ka mašīnas un MI tiek pielietoti kā papildinājums, nevis aizstājēji. Un mūsdienu organizāciju vadītājiem ir pienākums radīt vidi, kur šis redzējums – cilvēki un MI strādā blakus, papildinot viens otra stiprās puses – kļūst par realitāti.

Kārlis Mikoss, A/S “Emergn” Eiropas reģiona vadītājs un valdes loceklis

 

SIA Communications & Strategies
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri  granulu katli