Nebanku sektora pievienošana LB kredītreģistram pasliktinās patērētāju maksātspējas vērtēšanu


Armīns Kalniņš public. foto
Latvijas Bankas iniciatīva pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistram būtiski pasliktinās kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanas kvalitāti.

No tirgus pazudīs pilnīga un gadiem ilgi uzkrāta iedzīvotāju kredītinformācija, kuru pašlaik no dažādiem finanšu aprites avotiem, tostarp no ne-kreditēšanas nozarēm ievāc, apkopo un uzkrāj tikai kredītinformācijas biroji. Līdz ar to kredītdevēji nevarēs pieņemt objektīvu, uz daudzpusīgas kredītinformācijas un maksājumu disciplīnas balstīto lēmumu par labu kredīta piešķiršanai, un iedzīvotājiem tiks piedāvāti viņu patiesai klienta vērtībai neadekvāti kreditēšanas nosacījumi, vai kreditēšanas pakalpojumi nebūs pieejami vispār.

Kas ir personas kredītskorings:

Personas kredītskorings ir uz ilgākā laika periodā personas saistību un maksājumu informācijas analīzes pamata skaitliskā izteiksmē veidots privātpersonas kredītspējas novērtējums, piemēram, skaitlis, kas norāda, cik riskants klients Jūs esat. Personas kredītskorings dod iespēju ne tikai potenciālajam pakalpojumu sniedzējam novērtēt iespējamo risku līmeni un piedāvāt atbilstošo cenu un noteikumus, bet arī, kas ir vēl svarīgāk, Jums kā pakalpojumu ņēmējam novērtēt vai Jums piedāvātā pakalpojuma cena, apmaksas termiņi un citi nosacījumi ir pietiekami adekvāti. Savas "klienta vērtības" jeb kredītskoringa novērtējuma zināšana nostāda patērētāju tikpat stiprākā pozīcija kā kredītdevēju, jo arī patērētājs, ir tas, kurš izvēlas sev piemērotākos nosacījumus, nevis tikai kredītiestāde, kas parasti diktē savus noteikumus.

Kredītinformācijas apkopošana Latvijā šodien:

Šobrīd Latvijā kredītinformācijas uzkrāšanas un apmaiņas funkciju veic Latvijas bankas kredītreģistrs un divi savstarpēji konkurējoši kredītinformācijas biroji – AS „Kredītinformācijas Birojs” un AS „CREFO Birojs”. Pēdējo dažu gadu laikā informācijas apmaiņas tirgus Latvijā ir strauji attīstījies un ir acīmredzami, ka jau tagad kredītinformācijas biroju risinājumi gan datu uzkrāšanas, gan apstrādes, gan analītikas jomā apsteidz Latvijas Bankas pienesumu. Atšķirībā no Latvijas bankas kredītreģistra, kas nodrošina atskaites par konkrētajā mirklī aktuālo kredītinformāciju, kredītinformācijas biroji spēj nodrošināt objektīvu iedzīvotāju vērtēšanas mehānismu, kas ietver pilnu (laikus atmaksātu un kavētu) maksājumu vēsturi, kas ir uzkrāta ilgākā laika periodā no visiem iespējamiem tirgus sektoriem (kredītiestādes, nebanku kreditēšana, elektroniskie sakari, preces un pakalpojumi, parādu piedzinēji utt.). Šobrīd gandrīz visi nebanku kreditētāji un daļa kredītiestāžu jau vairāku gadu garumā sniedz kredītinformācijas birojiem savus datus un veic tur savu klientu pārbaudi.

Latvijas Bankas iniciatīvas sekas:

Datu papildu nodošana LB būtu ievērojams apgrūtinājums uzņēmumiem programmēšanas, sistēmas uzturēšanas, administrēšanas un ar to saistīto izmaksu dēļ. Visticamāk resursu optimizācijas labad, liela daļa no nebanku kreditētājiem izvēlēsies izmantot tikai LB kredītreģistru, tāpat arī daļa citu kredītu reģistra dalībnieku, iespējams, nesaskatītu pietiekamu iemeslu, lai turpinātu izmantot kredītinformācijas biroju starpniecību. Tādējādi apstātos citu sektoru datu parādīšanās tirgū un pazeminātos tirgū pieejamo datu kvalitāte. To, cik nozīmīgi dati atrodas citos sektoros – ne tikai nebanku kreditēšanas sektorā, atspoguļo PTAC „Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2017. gadā”, kur 51.47% (26,07% parādi par precēm un pakalpojumiem; 25,40% parādi elektronisko sakaru nozarē) no kopējā parādu portfeļa veido tās nozares, par kurām pilnu informāciju cenšas apkopot tikai kredītinformācijas biroji. Jāuzsver, ka tieši maksāšanas disciplīnai ir vislielākais procentuālais svars privātpersonu skoringa aprēķināšanā, jo tieši tā atspoguļo patieso klienta finanšu pratības un atbildības līmeni. Un, ja minētie PTAC dati ir tikai kavējumi, tad acīmredzams ir milzīgais potenciālais pozitīvās informācijas apjoms tirgū, kas nekur nav apkopots un, attiecīgi, arī ņemts vērā patērētāju maksātspējas vērtēšanas procesā.

Tieši nebanku kreditētāji netiešā veidā ir finansējuši visas Latvijas informācijas apmaiņas infrastruktūras attīstību (īpaši gribētos uzsvērt – datu piesaistīšanu no citām nozarēm), maksājot par savu klientu kredītinformācijas pārbaudēm. Ja Latvijas Banka panāks to, ka nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumi tiks piespiedu kārtā pievienoti LB kredītu reģistram, tiks neatgriezeniski izjaukta esošā informācijas apmaiņas tirgus infrastruktūra, samazinātos informācijas apjoms un kvalitāte, kā arī radīti priekšnoteikumi kāda no kredītbirojiem aiziešanai no tirgus un tādējādi Latvijas informācijas apmaiņas jomā izveidotos mākslīgs monopols ar visu no tā izrietošajām sekām. Rezultātā kredītdevējiem, nemaz nerunājot par citiem, ar kredītrisku saistītiem, pakalpojumu sniedzējiem, vairs nebūs pieejama pilnīga – pozitīva un negatīva – un ilgākā laika periodā no visdažādākajiem avotiem uzkrāta klientu kredītinformācija, pamatojoties uz kuras var izdarīt objektīvu lēmumu par kreditēšanas iespējām un līguma nosacījumiem. Tas nozīmē, ka pat tālākā nākotnē Latvijā nebūs iespējams izveidot kvalitatīvu un reprezentatīvu Personas kredītskoringu, tādējādi iedzīvotājiem tiks atņemta iespēja pašiem plānveidīgi veidot savu pozitīvo Personas kredītskoringu, laicīgi veicot komunālos maksājumus, preču nomaksu un līzinga saistības, dzēšot parādus pie parādu piedzinējiem, utt., un nepieciešamības gadījumā likt to lietā, lai dabūtu sev izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus, kā rezultātā iedzīvotāji arī turpmāk šajā jautājumā būs pilnībā atkarīgi no kreditora. Un, tas, nemaz nerunājot tam sekojošām ilglaicīgām negatīvajām ekonomiskajām sekām, manuprāt, tas ir tiešs patērētāju interešu pārkāpums.

Armīns Kalniņš
Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācija
Valdes loceklis
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija