Atbildes Dainai Paulai Latvijas Bankas ekonomistei – "Par algu celšanu, lai noturētu cilvēkus Latvijā."

Vēlējos sniegt viedokli par LB ekonomistes Dainas Paulas pausto "Par algas celšanu, lai noturētu cilvēkus Latvijā". Būtu labi, ja LB ekonomiste ne tikai censtos pārstāvēt Eiropas Centrālai Bankas intereses, bet arī padomātu par pašu tautiešu un dzimtās zemes Latvijas likteni, un Latvijas tautsaimniecību.

Mēs redzam, ka Eiropas Savienības valstu veikalos, cenas ir līdzvērtīgas vai zemākas Latvijas veikalu cenām! Kā arī redzam, ka mūsu uzņēmēji ir sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējiem, jo mūsu vietējam klientiem ir par 2-4 x zemāka pirktspēja. Tieši zemā Latgales iedzīvotāju pirktspēja ir padarījusi jebkuru Latgales uzņēmēju centienus uzsākt biznesu un radīt darba vietas par “Mission Impossible”. Tieši zemā pirktspēja ir novedusi, ka lauku veikaliņos cenas ir krietni augstākas, kā Rīgas lielveikalos. Latgali ir pametuši gandrīz 50% iedzīvotāju.

Esmu pārliecināts, ka zemā pirktspēja ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vārguļo mūsu mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbība. Kāpēc, tiek runāts par restorānu bankrotiem, ka veras ciet mazie veikaliņi Čaka ielā. Tieši zemā iedzīvotāju pirktspēja noliek mūsu uzņēmējus sliktākā stāvokli kā attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējus, žēl, ka to negrib vai nevēlas redzēt bankas ekonomisti. Vēlētos, lai Daina Paula vismaz sev atbild, kāpēc tad attīstītās Rietumeiropas valstīs, kur ir lielas algas, uzņēmumi nebankrotē, bet veiksmīgi konkurē ar savām precēm mūsu tirgū???

Jā, var piekrist Dainai Paulai, ja uzņēmēji vairāk pievērstu uzmanību izmaksu samazināšanai, ievērojot darbu organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles zināšanas, tad jau šodien vismaz 50% uzņēmēju varētu izmaksāt algas 1000 eiro mēnesi. Ļoti žēl, ka mums, lai samazinātu pašizmaksu galvenais, ir viena darbinieka ražīgums. Ignorējam zināšanas, par darbu organizāciju, plānošanu, vadīšanu un kontroli. Tieši nepieciešamība maksāt cilvēku cienīgu algu motivēs uzņēmumu vadītājus ieviest jaunas darba organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles metodes, kā arī domāt par katra darbinieka darba ražīgumu.

Mūsu uzņēmējs nevar būtiski celt algas, ja vēlas saglabāt konkurētspēju, to var valsts tā, nodrošinot konkurējošiem uzņēmējiem vienādus nosacījumus. Un tieši pakāpeniska algu celšana dos iespēju uzņēmējiem un tautsaimniecībai iegūt no pirktspējas pieauguma valstī.

Aicinām atbalstīt mūsu iniciatīvu, parakstoties portālā “Mana Balss”, pakāpeniski celt iedzīvotāju pirktspēju trīs gadu laikā līdz 2021. gadam, palielinot minimālo algu līdz 1000 eiro un neapliekamo minumu līdz 820 eiro. Visiem, kuri baida ar cenu pieaugumu ceļot minimālo algu, aicinu atbildēt uz jautājumu, kāpēc Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs alga ir trīs reizes augstāka nekā Latvijā, turpretim cenas veikalos tādas pašas, vai pat zemākas? Kā arī jau tagad vidējā alga valstī ir 1000 eiro mēnesī.

 

Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. Jāpārliek nodokļu slogs no algām uz kapitālu. Pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē. Jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaits. Jārada sistēma, lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņā. Nodokļiem jāstimulē, uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jāpārveido banku sistēma, lai tā nebalstās uz visās Eiropas Savienības pamata reliģijās nosodīto augļošanu. Nodokļu maksātāju un iedzīvotāju naudu mums pašiem ir jāapsaimnieko mūsu pašu krājaizdevu sabiedrībās vai valstij piederošās bankās, un tā ir jāiegulda jaunu darba vietu radīšana tautsaimniecības izaugsmei.

Mūsu ekonomika atdziest, jo katru gadu vismaz par10 tūkstoši Latvijas samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī, kuri pamet valsti, meklējot iztiku citās valstīs. Būtu labi, ja Latvijas Bankas ekonomisti saprastu, ka tautiešu atgriešana nav tikai latviešu tautas izdzīvošanas jautājums, bet arī tautsaimniecības izaugsmes jautājums. Viņi ir kā minimums papildus 370 tūkstoši klientu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Saprotu, ka Latvijas bankas darbinieku uzdevums ir sekot, lai mūsu tautsaimniecība neietekmē eiro kursu. Atgādinu, ka ES Centrālā banka gadā drukā miljardiem eiro naudas kupīras un ka no mūsu algas celšanas līdz cilvēku cienīgai ES eiro kurss izmainīsies labi ja par 0,01%. Minimālās algas celšana Latvijā varētu būt neizdevīga Eiropas kungiem, jo Latvija savā ziņā šo naudu patapina no Eiropas Savienības. Taču no valsts puses tā būtu taisnīga un godprātīga rīcība attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir daudz cietuši globālo uzņēmumu izraisītās finanšu krīzes dēļ.

Būtu arī labi, ja bankas ekonomisti saprastu vienkāršas lietas - palielinot iedzīvotāju pirktspēju, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kurš savukārt sekmē lielākus nodokļu ienākumus. Lielāki nodokļu ienākumi dod iespēju arī izmaksāt cilvēku cienīgu pensiju un nodrošināt citas sociālas garantijas, kas atkal sekmē apgrozījuma pieaugumu tautsaimniecībā.

 

 

Valdis Kalnozols
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija