Latgales vēsture mācību grāmatās


Nora Šņepste
Domājot par savām skolas gaitām, raidījuma "Pi myusim Latgolā" veidotāji, centās atcerēties vēstures stundas un to, vai tajās vispār tika runāts par Latgales vēstures jautājumiem, vai pirms 100 gadiem notikušo kongresu. Jāatzīst, ka šiem faktiem agrāk uzmanība netika pievērsta. Šoreiz, ar cerību, ka šajā jautājumā kas mainījies, raidījuma veidotāji vērsās pie vēstures skolotājiem, lai atrastu Latgales vēstures pēdas skolēnu mācību grāmatās.

 “Nu viņas ir tik cik ir,” par vēstures mācību stundām stāsta Preiļu novada Vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Preiļu 1. pamatskolas direktore un vēstures skolotāja Nora Šņepste, “Latvijas vēstures mācību grāmata pašlaik ir daļa no Latvijas un pasaules vēstures kompleksā priekšmeta. Pašlaik ir 2 stundas nedēļā – viena stunda Latvijas vēsturei, viena – pasaules vēsturei. Tā Latgales vēstures vieta programmā ir tad, kad par Latgali runājam Latvijas vēstures kontekstā.”

“Ja mēs gribam patiešām vairāk pievērsties sava reģiona – Latgales vēsturei, tad tas ir jādara papildus. Vai nu tas ir fakultatīvo stundu ietvaros, caur dažādiem pasākumiem pilsoniskai audzināšanai, jeb arī ir Latvijā arī pozitīvi piemēri, ka tiek veidotas novadu vēstures programmas. Tāda programma ir tapusi Suitu novadam, un es zinu, ka vienā no pasākumiem profesora Janīna Kursīte, ka mums arī vajadzētu Latgalē arī vajadzētu pievērsties šāda veida novadu mācības programmai. Tas būtu nozīmīgi pilsoniskās audzināšanas sakarā, un arī sava novada piederības sakarā. Tas uzdevums mums ir priekšā, kaut gan mēs uz to pamazām ejam. Piemēram Preiļu, Vārkavas un Aglonas novadu vēstures un sociālos zinību skolotāju apvienībā, Latgales kongresa simtgades sakarā, mēs esam iezīmējuši programmu, ko uzsākām šogad, ar akcentu uz Latgales vēsturi,” stāsta Nora Šņepste.

Tāpat Nora Šņepste atzīst, ka tikai skolotājs spējīgs skolēnos rosināt interesi izzināt un iepazīt Latgales vēsturi Latvijas vēstures kontekstā. Viņa norāda, ka skolotājam dota liela brīvība un arī liela atbildība, sastādot mācību programmu tā, lai tajā sava vieta atrastos arī Latgales jautājumiem.

Savukārt, gados jaunais vēstures skolotājs, grupas “Dabasu Durovys” solists un vēsturiskās īsfilmas “Gambits 1917” idejas autors Arnis Slobožaņins savā vērtējumā ir kritisks: “Visa informācija un materiāli par Latgali ir napiedodami pamaz pētīti un nepareizi pasniegti. Situācija ir jāmaina! Latvijas valsts mācību grāmatām ir slikts stāvoklis saistībā ar Latgales vēsturi.”

Arnis Slobožaņins uzsver, ka no Latvijas izglītības sistēmas radītajām mācību grāmatām, par Latgali skolēni uzzina informāciju, kas neglaimo. Galvenokārt, Latgale raksturota kā atpalicis reģions, ka tas ir novads, ko steidzami jāglābj, jārisina atpalicības jautājums un jāieved kultūra. Pēc Arņa domām, šādā

Manierē pasniegta informācija Latgales skolēnos un jauniešus neveicina lokāpatriotismu, bet sekmē vēlmi slēpt savu reģionālo identitāti.

Visu raidījumu “Pi myusim Latgolā” klausies sekojot zemāk norādītajai saitei:

https://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/06-04-2017-latgales-vestures-pedas/

 

Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas