Vecāki: veselības īstie ienaidnieki ir gaisa piesārņojums un mazkustība, nevis plastmasa

Gatis un Ieva Sprūdi
Zaļais dzīvesveids bez pārspīlējumiem
Mazo ikdiena paiet dārziņā, papildus tam abi kopā ar Rihardu ejam uz karatē, trenējamies plecu pie pleca, Rūtiņai gan pagaidām ārpus dārziņa nav nekādu papildus pulciņu, taču sākam jau domāt par to, iespējams, izvēlēsimies dejošanu,” stāsta Gatis. „Brīvajā laikā ir dažādas lietas, ko darām visi kopā – vasarā tā ir velo braukšana, kas mums ļoti patīk, cenšamies arī regulāri peldēties, siltā laikā ezerā vai jūrā, bet ziemas periodā kādā no ūdens atpūtas centriem. Kad brīvā laika nav tik daudz kā gribētos, dodamies vienkārši pastaigā.
Iespēju robežās sekojam līdzi tam, lai savu ikdienu padarītu mazliet „zaļāku” un veselīgāku, taču bez pārspīlējumiem, piemēram, mājas uzkopšanai izmantojam parasto sadzīves ķīmiju. Uzskatu, ka ikdienā mums tāpat apkārt ir ķīmija, tāpēc, cenšoties bērnus agrīnā vecumā pilnībā no tās pasargāt, varam nodarīt vēl lielāku kaitējumu, jo, nonākot vidē ārpus mājās, piemēram, skolā, sabiedriskajā transportā, uz ielas, un, saskaroties ar dažādiem piesārņojumiem, nepieradušam organismam un imūnsistēmai var būt šoks. Arī runājot par ēdienu vai ūdeni, mēs uzticamies ražotājiem, mūsdienās tomēr ir virkne uzraugošo iestāžu, kas rūpīgi seko līdzi pārtikas kvalitātei, tiek veiktas dažādas analīzes u.tml. Ir daudz lasīts par eko produktiem, par to, ka to audzēšana patiesībā patērē daudz vairāk mūsu planētas resursu, nekā parastā pārtika, turklāt ne vienmēr tas, ka uz iepakojuma rakstīts “bioloģisks” vai “ekoloģisks” nozīmē, ka tā patiešām arī ir. Mēs necenšamies dzīvot izteikti ekoloģiski, vienkārši piedomājam pie tā, ko ēd mūsu bērni, piemēram, malto gaļu maļam paši, pirms iegādes aplūkojam produktu, vai tas ir svaigs, u.tml.
Gaisa piesārņojums ir lielāka problēma nekā plastmasa
Mēs nevaram visu laiku dzīvot absolūti sterilā vidē, agri vai vēlu bērns nonāks saskarsmē ar mikrobiem u.tml. Arī attiecībā uz ēdienu ir līdzīgi – ja bērns mājās ēdīs tikai ekoloģisku pārtiku, aizejot uz kafejnīcu, organisms var būt pārsteigts. Neraugoties uz to, ko raksta dažās publikācijās, mēs nebaidāmies arī no plastmasas, proti, no tās it kā kaitīgās ietekmes. Lasot publikācijas par plastmasu un tajā esošo bisfenolu u.tml., tomēr palieku pie uzskata, ka daudz vairāk jāuztraucas par gaisu, ko elpojam, proti, par augsto gaisa piesārņojumu. Rīgā gaisa piesārņojums ļoti pārsniedz normas, arī krāna ūdens dažās vietās ir ļoti nekvalitatīvs, un šīs ir tās lietas, kas ļoti ietekmē mūsu veselību.
Esam lasījuši rakstus par plastmasas kaitīgumu, par bisfenolu, bet mūsu uztverē tas ir viena ražotāja viedoklis, kurš uzsver, ka viņa ražotā plastmasa ir ļoti laba un citiem ir ļoti slikta, līdz ar to šīs publikācijas šķiet ļoti tendenciozas. Lai reklamētu sevi, tiek radītas šaubas par citu ražotāju produkciju.
Lai izvairītos no plastmasas, būtu jāiet dzīvot alās
Abi esam vienisprātis, ka patiesie mūsu veselības ienaidnieki ir alkohols un cigaretes, turklāt vecāku tabakas atkarības dēļ arī bērni nereti kļūst par pasīvajiem smēķētājiem, vai arī, redzot vecāku paraugu, pieaugot sāk pīpēt arī paši. “Alkohols un cigaretes acīmredzami indē cilvēku, un, ja cilvēks, kurš pīpē vai lieto alkoholu, sāk runāt par to, kādu kaitējumu viņam nodara plastmasa, manuprāt, tas ir diezgan dīvaini. Turklāt, ja jau mums tik ļoti būtu jāsatraucas par plastmasu un jāizslēdz to no savas ikdienas, ko tad darīt ar apkārtējo vidi? Pat, ja mēs mājās izmestu visus plastmasas traukus un vairs nedzertu no plastmasas pudeles, izejot no mājas, mēs jebkur saskartos ar šo materiālu tik un tā. Ķīmiskas vielas ir mums visapkārt – ar ko tad tiek krāsotas sienas, līmētas tapetes u.tml.? Nevajag pārspīlēt, citādi jau mums būtu jāiet dzīvot alās.
Nebaidāmies no plastmasas
Plastmasas kaitīgums, mūsuprāt, nav aktuāla problēma. Šobrīd mūsu bērni pakāpeniski izaug no “plastmasas trauku perioda”, Rūtai gan joprojām ikdienā ir plastmasas trauciņi. Arī agrīnā vecumā bērni ēda no plastmasas pudelītēm kā jau lielākā daļa. Es uzticos ražotājam – ir virkne sertifikātu un testu, kas jāiziet ražotājam, lai iegūtu tiesības ražotu pārtikas plastmasu. Plastmasu lieto jau vairāk nekā 50 gadus, un nākotnē, domājams, to lietosim tikai vairāk.
Plastmasa noteikti nav tas, par ko mums vajadzētu uztraukties. Gaisa piesārņojums, atrodoties Rīgā uz ielas, noteikti ir daudz kaitīgāks. Tā vietā, lai uztrauktos par plastmasas pudelēm, drīzāk aicinām vairāk laika pavadīt ārpus pilsētas – tas noteikti sniegs lielāku labumu veselībai. Iebraucot Rīgā, gaisa maiņa nereti ir izteikti jūtama.
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Vēl šajā sadaļā
- “Mikriņi” Rīgā arī nākamajā gadā varētu kursēt; Rīgas dome atbalsta Jura Pūces priekšlikumu
- Kad Inga Spriņģe iestājas par Stambulas konvencijas “vērtībām”
- Lai mazinātu bezdarbu un cilvēku aizbraukšanu no valsts, “jāpārrestartē” bezdarbnieku mobilitātes programma
- Satiksmes negadījumos Latvija zaudē vairāk kā 250 miljoni eiro gadā
- Atbildes Dainai Paulai Latvijas Bankas ekonomistei – “Par algu celšanu, lai noturētu cilvēkus Latvijā.”
- Rīgas dome piekāpjas NA ministra K.Gerharda prasībām
- Par Dienvidu tiltu katru gadu maksājam 3 reizes vairāk kā par Rīgas ielu pārbūvi
- Profesore: Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi
- Kā dažādot svētku galdu Lieldienās
- Lūdz Labklājības ministru izvērtēt Sociālās integrācijas valsts aģentūras vadītājas kompetenci
Aktuālās ziņas
- Ar ERAF atbalstu 22 slimnīcās uzlabos infrastruktūru
- AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies
- RNP aicina uz māju vecāko kursiem
- Ātruma kontroles maratona laikā fiksēts salīdzinoši lielāks skaits ātrumpārkāpēju
- Eiropas Parlaments atbalsta Krišjāņa Kariņa sagatavoto likumu cīņai pret naudas atmazgāšanu
- Все новые низкопольные трамваи оборудованы системой кондиционирования, мониторами, камерами видонаблюдения, системами уч
- LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem
- Latvijā sulu patēriņš gadā veido 11 miljonus litru
- Vēstniecei Elitai Kuzmai piešķir Vācijas Federatīvās Republikas ordeņa “Par nopelniem” Lielo Nopelnu krustu
- FOOD UNION PAPLAŠINA SALDĒJUMU KLĀSTU AR 8 JAUNUMIEM
- 6 noderīgi padomi, kā mazgāties dušā ādai draudzīgi
- Latvijas hokeja fani: Pasaules čempionāts hokejā ir tradīcija, kas vieno
- Svini pavasari izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2018”
- Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais - kavē kādu maksājumu
- Topošā “Akropole” kļuvusi par Latvijā pirmo BREEAM sertificēto tirdzniecības centru projektēšanas stadijā
- Diskusijā aktualizē tiesu varas izaicinājumus
- Sievietes no 29 Latvijas novadiem aicinās aizdomāties par krūšu veselību
- Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnas pilsētu Ninbo vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas
- Diennakts uzziņa
- Jaunās māmiņas mājvietā atrod šļirci, karotes un aizdomīgu vielu
Piektdiena, 20. aprilis
|
![]() ![]() |
- 6 noderīgi padomi, kā mazgāties dušā ādai draudzīgi
- Latvijas hokeja fani: Pasaules čempionāts hokejā ir tradīcija, kas vieno
- Svini pavasari izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2018”
- Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais - kavē kādu maksājumu
- Topošā “Akropole” kļuvusi par Latvijā pirmo BREEAM sertificēto tirdzniecības centru projektēšanas stadijā