22. februāris 2012 19:59
Tiesnešiem un prokuroriem trūkst izpratnes par naudas atmazgātāju nodarīto kaitējumu. Tā uzskata Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Prokuratūras gada sanāks mē viņš asi kritizēja liberālos sodus, ko tiesa pērn piespriedusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem.
Lai arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi pērn fiksēti tikai par dažiem vairāk, ievērojami pieauguši atmazgājamās naudas apjomi. Darījumu skaits ar summām virs miljona latu palielinājies par trešdaļu, sasniedzot 43 nodarījumus no 150 kopumā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šodien, uzrunājot prokurorus gada sanāksmē, atzīmēja, ka pērn trīskārt palielinājies uz tiesu nosūtīto procesu un apsūdzēto skaits. Būtiski pieaudzis arī kontroles dienesta darba apjoms, jo izdoti divreiz vairāk rīkojumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu.
Kalnmeiers slavēja izmeklēšanas aktivizēšanu šajā virzienā, taču pārmeta par pārāk mīkstiem sodiem, kas piespriesti vainīgajiem. Piemēram, pērn pirmās instances tiesās nevienam no 10 apsūdzētajiem septiņās lietās nepiesprieda reālu cietumsodu. Par gandrīz miljonu latu atmazgāšanu trijotne saņēma piecus gadus nosacīti. Grupai arī nepiemēroja mantas konfiskāciju, jo nebija, ko atņemt. Kalnmeiers uzskata, ka tas nav pienācīgs sods sarežģītu finanšu shēmu autoriem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nebija gatavs atbildēt uz Kalnmeiera izteikto kritiku. Valdības plāns ir tuvākajā laikā pārskatīt sodu politiku, mīkstinot virkni sodu, jo Latvijā cietumos sēž pārāk ilgi pārāk daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie Tieslietu ministrijas grozījumi Krimināllikumā pantā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu paredz gan samazināt cietumsodus, gan aizstāt tos arī īslaicīgu brīvības atņemšanu, gan sabiedriskajiem darbiem.
"Vienotības" Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš savulaik kā krimināltiesību eksperts aicināja pārskatīt sodu apmērus, piekrīt Kalnmeieram, ka arī par noziegumiem pret tautsaimniecību drīkst likt cietumā, taču ne vienmēr gadu skaitam ir nozīme.
Saeimā par Krimināllikuma izmaiņām sāks diskutēt martā.
Avots; Latvijas radio/Matīss Arnicāns